LA.LV: Lauki Ukrainas dienvidos var pārvērsties par tuksnesi. Vai krievi cer mērdēt badā ukraiņus, lai tie padotos? 68

Jau ziņojām, ka Kahovkas HES iznīcināšana novedīs pie tā, ka lauki Ukrainas dienvidos jau nākamgad var pārvērsties par tuksnesi, prognozē Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrija.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Pazīmes, ka tu patērē pārāk daudz olbaltumvielu 2
Krievijā trīskāršojušies “vārti uz elli”, kas var aprīt zemi un ciemus
Veselam
Kā atbrīvoties no riebīgās “riepiņas” uz vēdera. Nosaukti 5 galvenie noslēpumi
Lasīt citas ziņas

Ministrija lēš, ka pēc Krievijas veiktās Kahovkas HES aizsprosta saspridzināšanas Hersonas apgabalā applūdīs 10 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemju Ukrainas kontrolētajā Dņepras labajā krastā, kā arī vairākas reizes plašākas teritorijas okupētajā Dņepras kreisajā krastā.

Uz LA.LV jautājumu, vai okupantu karaspēka nodoms ir mērdēt badā ukraiņus, lai tie padotos, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” atbild Anita Pizele, pulkvežleitnante, Zemessardzes štāba virsniece.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Neesmu liels eksperts šajā jautājumā, bet ņemsim vērā faktus,” viņa saka. Hersonas apgabals, Dņepras rietumu krasts, ir auglīga teritorija, kur tiek audzēta labība, viņa skaidro, taču tā ir okupēta. Ukraina jau vienu gadu ir bez tās dzīvojusi, taču pēc sprādziena ir apdraudētas teritorijas, kuras nav okupētas, A.Pizele uzsver.

Pirmkārt, ir jāatbrīvo teritorija no okupantiem un vienlaicīgi jādomā, ko darīt ar ūdenskrātuvi. Ir informācija no ekologiem, ka pēc ūdens “aiziešanas” ir iespēja, ka šīs teritorijas paliks neauglīgas (vismaz daļa no tām). Jāskatās, viņa uzsver, ko dara citas valstsis, kas tuksnesī audzē labību. Jānem talkā eksperti, jākaļ plāni.

Vienam plānam jābūt – kā darīt visu no nulles, otram – kā darīt, ja tur kaut kas būs izdarīts par labu šo teritoriju atjaunošanai, viņa uzskata.

Viņa uzsver, ka ukraiņi pagājušajā gadsimtā jau ir piedzīvojuši līdzīgas situācijas, izdzīvojuši un tagad viņi ir vienoti savā mērķī – nepieļaut šo okupantu atrašanos savā teritorijā.

Tehnogēnā katastrofa apturēs ūdens piepgādi 31 lauku apūdeņošanas sistēmai Dņipropetrovskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalos. 2021.gadā šīs sistēmas nodrošināja apūdeņošanu 584 tūkstošiem hektāru, kur tika novākti apmēram četri miljoni tonnu graudaugu un eļļas augu aptuveni 1,5 miljardu ASV dolāru vērtībā, bet 2023.gadā Dņepras labajā krastā darbojas tikai 13 apūdeņošanas sistēmas.

Krievijas terorakts Kahovkas HES faktiski atstājis bez ūdens avota 94% apūdeņošanas sistēmu Hersonas apgabalā, 74% Zaporižjas apgabalā un 30% Dņipropetrovskas apgabalā. Lauki Ukrainas dienvidos jau nākamgad var pārvērsties par tuksnesi. Bez Kahovkas ūdenskrātuves cietīs ne tikai lauksaimnieki un ūdens lietotāji, bet arī apdzīvoto vietu dzeramā ūdens apgādes avoti, atzīmēja Agrārās politikas un pārtikas ministrija.

Kahovkas HES iznīcināšana radīs negatīvas sekas arī zivsaimniecībai. Nupat ir beidzies nārstošanas periods un ūdens līmeņa krišanās dēļ seklumā nonākušie ikri izžūs. Ies bojā arī ūdenskrātuves fauna, kuru ūdens straume aiznesusi uz palienēm, kas izveidojušās lejpus saspridzinātā aizsprosta. Plūdu ūdeņiem aizplūstot, šie bioresursi nonāks uz sauszemes, uzsvēra ministrija.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.