LA.LV jautā Slaidiņam: Vai ar likumu var piespiest un motivēt Rietumu valstu sabiedrotos vairāk atbalstīt Ukrainu? 58
“Domāju, ka neaizies tik tālu, jo tā tomēr ir valstiska līmeņa atbildība, un, protams, jebkurš cilvēka ziedojums tikai stiprinās Ukrainas spējas. Bet – vai aizies tā, ka tas būs kā pienākums, nu tas ir maz ticams, negribētos tā domāt,” tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” komentēja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, atbildot uz portāla LA.LV jautājumu par to, vai var ieviest kādus “likumiskos rāmjus”, proti, ar likumu uzlikt par pienākumu Rietumu valstu sabiedrotajiem vairāk ziedot ukraiņiem un tādā veidā motivēt vai pat piespiest civilizētās pasaules valstis atbalstīt Ukrainu karā pret Krieviju, kas jau ilgst pēdējos 18 mēnešus.
Slaidiņš arī piekrīt tam, ko šo trešdien, 10.maijā, medijos paudis Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs, ka “gaidītā Ukrainas ofensīva pret Krieviju var arī nebūt izšķiroša”. Kleverijs arī vienlaikus mudināja saglabāt atbalstu Kijivai.
“Jā, šī var nebūt arī izšķirošā [ofensīva – red.], te gribētu varbūt pievērsties tam, kas ir kaujas lauks: ir viena armija pretim, un ir otra armija. Jautājums ir – kā tas viss aizies, un kādi būs ieguvumi un zaudējumi? Tas, ka Krimā mēs neredzēsim iebrukumu – par to, jau mēs šeit raidījumā esam runājuši. Ukrainai ir galvenais dabūt uguns kontroli pār šo pussalu, un darīt visu iespējamo, lai krievi paši aizvāktos prom!” tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” uzsvēra NBS majors Slaidiņš.
Tāpat eksperts atgādināja, ko skaidri definējuši paši ukraiņi, proti, ka “viņi darīs visu, lai atgrieztos 1991.gada robežās”. Tomēr Slaidiņš piebilda, ka karus izcīna karavīri un, protams, esot “jāskatās, ko rādīs kaujas lauks”.
