LA.LV jautā Slaidiņam: Kā valstis plāno rīkoties, lai nodrošinātu sev pilnvērtīgas armijas un spēcīgu karavīrus? 48
“Tādi visos laikos ir bijuši, bet, protams, šie datoru laiki ir būtiski mainījuši…Ir, protams, problēmas, ka cilvēks vairāk laika pavada pie datora, nekā varbūt dodas kaut kādās aktīvākās ikdienas gaitās, arī brīvdienas izmanto. Tā ir – 21.gadsimts, tur mēs neko nevaram darīt,” tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” sacīja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, atbildot uz portāla LA.LV jautājumu – kā valstis plāno rīkoties, lai nodrošinātu pilnvērtīgas armijas un spēcīgu karavīrus?
Jautājums NBS majoram tika uzdots saistībā ar izskanējušo ziņu, ka Vācijas armijai ir nopietnas problēmas ar rekrutēšanu, tā atzinis aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss. Viņš sacīja, ka jaunajai, tā sauktajai Z-paaudzei ir lielākas bažas par darba un privātās dzīves līdzsvaru nekā agrāk, un atzina, ka militārajā karjerā tā ir problēma.
“Ja ir problēmas bruņoto spēku komplektācijā, tad viens no risinājumiem ir obligātais dienests. Tā ir spēcīga rezerve – tev ir gatava vienība, ko vari mest jebkurā virzienā ar saviem komandieriem. Tev nav jādomā, kā viņu nokomplektēt ar seržantu, leitnantu, un ir rotas komandieris. Tas ir, kā saka, labi izmantojams, un turklāt veidojas rezerve. Ansis ir bijis ložmetējnieks – tātad tev ir, kā saka, apgūta profesija! Ir vadītājs, ir granātnieks. Tas ir tas,” skaidroja Slaidiņš.
Tā kā jautājums bija, pirmāmkārtām, saistīts ar Vāciju un tās jauno paaudzi, kur novēro rekrutēšanas problēmas, NBS majors piebilda, ka viņš nezinot, kāda ir situācija Vācijā. “Tātad viņiem laikam arī ir nepieciešams atgriezties pie obligātā dienesta, lai viņi varētu stiprināt,” pieļāva Slaidiņš.
Portāls LA.LV jau vēstīja, ka Vācijas armijai ir nopietnas problēmas ar rekrutēšanu, trešdien atzinis aizsardzības ministrs.
Bundesvēram jau ilgu laiku trūkst resursu un finansējuma, taču galvenā problēma ir profesionālā dienesta kandidātu rekrutēšana, apmeklējot bruņoto spēku karjeras centru Štutgartē, atzina aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.”Šogad mums ir par septiņiem procentiem mazāk pretendentu nekā tajā pašā laika posmā pērn,” norādīja ministrs, piebilstot, ka mācību periodā atbirst aptuveni 30% topošo karavīru.
Runājot par rekrutēšanu, Pistoriuss sacīja, ka jaunajai paaudzei ir lielākas bažas par darba un privātās dzīves līdzsvaru nekā agrāk, un atzina, ka militārajā karjerā tā ir problēma. Turklāt Vācijas sabiedrība noveco, kā rezultātā daudzās nozarēs trūkst darbaspēka un tas atspoguļojas arī militārpersonu rekrutēšanā. “Līdz 2050.gadam mums būs par 12% mazāk cilvēku vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem,” norādīja ministrs.
Bundesvēram pašlaik ir mērķis līdz 2031.gadam palielināt karavīru skaitu no pašreizējiem aptuveni 180 000 līdz 203 000, lai gan Pistoriuss uzsvēra, ka šis skaitlis tiek pārskatīts.
