LA.LV jautā NBS majoram: Vai krievi ar Zaporižjas AES smalki manipulē, vai tiešām ir gatavi spridzināt reaktorus – iet pāri līķiem? 93
“Tas ir labs jautājums – es domāju, ka paši krievi uz viņiem šobrīd nespēj atbildēt, ko tad viņi īsti darīs?! Kā jau teicu raidījuma sākumā, šī Zaporižja būs šantāžas objekts arī tuvākajā laikā,” tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” komentēja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, atbildot uz portāla LA.LV uzdoto jautājumu – vai krievi ar Zaporižjas AES smalki manipulē, vai tiešām ir gatavi spridzināt reaktorus – iet pāri līķiem? Jautājums tika uzdots saistībā ar vakar, 5.jūlijā, izskanējušo ziņu, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien telefonsarunā sacīja savam Francijas kolēģim Emanuelam Makronam, ka Maskava plāno bīstamas provokācijas Krievijas karaspēka okupētajā Zaporižjas atomelektrostacijā (AES) tuvākajā laikā.
“Krievija darīs visu, lai izdarītu psiholoģisko spiedienu uz Ukrainas sabiedrību, uz Ukrainas bruņotajiem spēkiem, uz politisko vadību. Ja kaut kas būs, tad, protams, vainojot visu Ukrainas pusi. Tāpēc Rietumu valstīm jāieslēdzas politikai un jāmēģina par šo tēmu runāt ar Krieviju, ka tas ne pie kā laba nenovedīs,” tā Slaidiņš uzsvēra TV24 raidījumā.
Pagājušajā nedēļā arī Ukrainā tika rīkotas mācības četru dienu garumā, kā rīkoties, ja gadījumā noplūst radiācija no Zaporižjas AES. “Ir izstrādāta apziņošanas shēma, lai cilvēki būtu gatavi. Ir izdalīti atgādinājumi, ko tad darīt, ja notiek katastrofa. Protams, ukraiņi gatavojas sliktākajam scenārijam. Tas ir pilnīgi normāli, ja tu kaut kam gatavojies, tad vajag izvērtēt pašu negatīvāko, kas būs un gatavoties taisni tam,” sacīja Slaidiņš.
Portāls LA.LV jau ziņoja, ka Ukrainas prezidents Zelenskis otrdien telefonsarunā sacīja savam Francijas kolēģim Emanuelam Makronam, ka Maskava plāno bīstamas provokācijas Krievijas karaspēka okupētajā Zaporižjas atomelektrostacijā (AES). “Es brīdināju Emanuelu Makronu, ka okupācijas karaspēks gatavo bīstamas provokācijas Zaporižjas elektrostacijā,” savā “Telegram” kanālā ierakstīja Zelenskis.
Ikvakara videouzrunā Zelenskis sacīja, ka saskaņā ar Ukrainas izlūkdienestu datiem Krievija Zaporižjas AES ir “uzstādījusi priekšmetus, kas līdzīgi sprāgstvielām”. “Iespējams, lai imitētu triecienu spēkstacijai. Varbūt viņiem ir kāds cits scenārijs. Bet jebkurā gadījumā pasaule to redz,” teica Ukrainas prezidents. “Radiācija ir drauds visiem cilvēkiem pasaulē,” viņš uzsvēra.
Iepriekš Ukrainas bruņotie spēki brīdināja par “iespējamu provokācijas gatavošanu Zaporižjas elektrostacijas teritorijā tuvākajā laikā”. Pēc to rīcībā esošās informācijas, uz trešā un ceturtā reaktora ārējā jumta esot novietoti “ārēji priekšmeti, kas līdzīgi sprāgstvielām”. “To detonācijai nevajadzētu sabojāt energoblokus, bet tie var radīt iespaidu par apšaudi no Ukrainas puses,” teikts paziņojumā, brīdinot, ka Krievija par to izplatīs dezinformāciju.
Ķīnas prezidents aicinājis Putinu atteikties no kodoldraudiem
Tikmēr Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins šonedēļ personīgi brīdinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu neizmantot kodolieročus Ukrainā, atsaucoties uz Ķīnas un ASV amatpersonām, vēsta laikraksts “Financial Times”.
Amatpersonas, tai skaitā Baltā nama amatpersona un augsta ranga Ķīnas valdības padomnieks, sacīja, ka Sji šo brīdinājumu izteicis martā vizītes laikā Maskavā. Ķīnas nostāja attiecībā uz Krievijas kodolieroču draudiem esot nostiprināta arī tā dēvētajā Ukrainas miera plānā, ko Pekina ierosināja, bet kas neguva atbalstu.
“Financial Times” ziņoja, ka Pekina vēlas uzņemties nopelnus par kodolieroču jautājuma noregulēšanu, ko cer panākt, izmantojot savu ietekmi uz Kremli.
Kijivas Rietumu partneriem nav ilūziju par to, kam tiek Ķīnas simpātijas, ņemot vērā tās ilgstošo stratēģisko partnerību ar Krieviju, kas tikai pēdējā laikā ir pastiprinājusies. Pekina nav atklāti kritizējusi Maskavu par iebrukumu Ukrainā un ir vairākkārt norādījusi, ka konflikts ieildzis tāpēc, ka Rietumvalstis piegādā ieročus Ukrainai. Taču tajā pašā laikā Rietumi atbalsta Ķīnas līdera centienus atturēt Krieviju no kodolieroču izmantošanas.
Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels martā atzina, ka Sji rīcība “samazina kodolkara risku”.
“Financial Times” Rietumu avoti uzskata, ka Ķīna, izdarot spiedienu uz Krieviju, cer saglabāt līdzvērtīgas attiecības ar Eiropu, kas ir tās ekonomiskajās interesēs. Savukārt Krievija, kā “Financial Times” pastāstīja kāds avots Vašingtonā, ir vīlusies par šādu savas sabiedrotās nostāju. Tā bija cerējusi uz daudz lielāku atbalstu no Ķīnas puses.
