“LA” Herningā: Jūs tagad redzat, varoņi kā rodas 2
Hokejs ir komandas sporta veids un lielas uzvaras var izcīnīt tikai saliedēta komanda. Un tomēr – uzvarā pret Dāniju (1:0) centrālie personāži bija Andris Džeriņš, kurš guva vienīgos vārtus, un otro sauso maču aizvadījušais vārtsargs Elvis Merļikins. Vārds varoņiem.
Andris Džeriņš: “Dāņi lielākoties spēlē no aizsardzības, gaida un mēģina ievilināt lamatās, pārtvert piespēles. Mēs ripas dabūjām dziļumā iekšā, nekļūdījāmies. Sēdāmies virsū, centāmies kaut ko izveidot. Mani vārti? Skatījos, kas notiek, gribēju tālajā stūrī mest, Miķelis cīnījās ļoti labi, mēģināju pamainīt un palaidu ne šur, ne tur, bet paveicās un ripa atrada ceļu vārtos. Mums ir komanda, visi cīnās viens par otru, bloķē ripas, pilda uzdevumu un neko lieku neizdomā.
Ļoti labi zinu, cik ilgi nebija sasniegts ceturtdaļfināls. Pasaules čempionātos spēlēju kopš 2010. gada, pāris reizes bijām ļoti tuvu iekļūšanai un tieši pret mājiniekiem divas reizes sāpīgi zaudējām. Tā kā šī ir īpaša diena.
Pārbaudes spēļu rezultātiem nav nozīmes, jo notiek gatavošanās čempionātam.
Nav svarīgi, pret ko spēlēsim tālāk. Treneri izdarīs lielisku darbu ar skautošanu, izdomās spēles plānu un, ja spēsim to izpildīt, tad arī var gaidīt rezultātu.”
Elvis Merzļikins: “Ja godīgi, grūtāk pat bija spēlēt pret Koreju nekā Dāniju, jo tad nebija daudz metienu. Esmu lepns par komandas biedriem, kas bloķēja metienus, tīrīja atlēkušās ripas. Mēs labi aizsargājāmies trešajā periodā. Arī mana draudzene štanga glāba, prieks, ka man ir tik daudz draudzeņu.
Grūtākā spēle grupu turnīrā bija pret ASV, bet šodien bija atbildīgākais mačs, esmu priecīgs, ka tikām tik tālu. Arī par sevi esmu lepns, jo trešo gadu spēlēju izlasē un spēju to ievest ceturtdaļfinālā. Iepriekšējo reizi to paveicām diezgan ilgu laiku atpakaļ. Esam to pelnījuši. Tomēr nevajag sapriecāties – tagad viss tikai sākas, komanda to zina.”
