“LA” aptauja: Vai mācītāja iebildumu dēļ bija atceļams alus dienas gadatirgus Doma laukumā Rīgā? 3
Vai mācītāja iebildumu dēļ bija atceļams alus dienas gadatirgus Doma laukumā Rīgā?
Juris Cālītis, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents, Anglikāņu baznīcas Svētā Pestītāja draudzes mācītājs: “Es vairs nesaprotu, ar kādiem niekiem baznīca Latvijā ir sākusi nodarboties. Šis nav tas gadījums, kas vai nu vairos, vai mazinās alkoholisma sērgu. Beļģijā ir ļoti slaveni klosteri, kur, piemēram, ražo vislabāko alu. Arī latviešiem šis dzēriens ir ļoti sena tradīcija. Turklāt baznīca jau ne tikai ražo, bet arī patērē vīnu. Tā ir mūsu baznīcas sērga – viss, ko tā bieži vien prot, ir moralizēt. Kad baznīca iemācīsies arī kaut ko citu paust?”
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis: “Šis nav stāsts par alus ražotājiem un patērētājiem. Tas ir stāsts par “Alus brālības” valdes locekli Andreju Šikoru, kurš jau vairākas reizes ir apzināti un provokatīvi mēģinājis ieviest alkohola lietošanu dažādās vietās, piemēram, organizējot lielo alus balli “Ziemeļblāzmas” namā, kuru savulaik būvēja, lai atturētu latviešus no dzeršanas sērgas. Viņš arī gribēja apvienot sportu ar alus dzeršanu, rīkojot alus skrējienu. Viņa mērķis ir tikai un vienīgi nopelnīt, gan dzirdot tautu, gan arī uz ražotāju rēķina. Šim gadatirgum nav nekādas saistības ar svētkiem. Paldies cienījamam mācītājam, kuram ir mugurkauls!”
Andris Priekulis, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors: “Latvijas kultūrā alus tomēr izsenis vairāk uztverts kā pārtikas produkts, nevis alkoholiskais dzēriens. Latvijas cilvēki ir vieni no lielākajiem alkohola patērētājiem, un viņu vidū arī jauniešu ir ļoti daudz, bet nedomāju, ka ar baidīšanos un sarkano līniju vilkšanu varam ko mainīt dzeršanas paradumos. Mums vairāk jādomā, kā gudri audzināt, izglītot, attīstīt. Latvijā ir ļoti lielas sociālās problēmas, morāles krīze un ir ļoti daudz cilvēku, kas nav spējīgi tikt galā ar liberālas sabiedrības izaicinājumiem. Es rosinātu ar pārmērīgu alkohola patēriņu cīnīties, nevis baznīcai novelkot sarkanās līnijas, bet uzsākot debates sabiedrībā dažādos līmeņos. Ar aizliegumiem demokrātiskā sabiedrībā nepalīdzēsim. Normāli cilvēki paši ir spējīgi pieņemt lēmumu, viņi vienkārši ir jāizglīto, lai pieņem gudrus lēmumus.”