“LA” aptauja: Kāpēc statuss “lielās pilsētas” – līdz šim “republikas pilsētas” – ir tik būtisks? 1
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: “Mums taču ir Lielo pilsētu asociācija! Otrkārt, lielās pilsētas statuss visu laiku ir devis noteiktu skaidrību un drošību finansējuma, arī Eiropas naudas, piesaistē. Tagad daudz kas nav skaidrs. Mēs gribam zināt spēles noteikumus, to, cik spējīgi būsim īstenot attīstības plānus. Pirms laika pateica – no deviņām pilsētām piecas paliks lielo pilsētu statusā. Bet vēl jau nekas nav beidzies, Saeima no otrā lasījuma pāries pie trešā, iespējas ir dažādas, arī tādas, ka visas deviņas būs lielās pilsētas.”
Aivars Kraps, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Pagaidām Jēkabpili, tāpat kā Valmieru, Jelgavu un Ventspili, grib ielikt reformas aplokā “lielās pilsētas ar lauku teritoriju”. Mēs netaisām traģēdiju, ka eksistē dažādi varianti – esam gatavi strādāt gan atsevišķi, gan kopā ar lauku novadiem. Maldīgs ir uzskats, ka apvienošanās gadījumā pilsēta dzīvos divreiz labāk, bet novadi – divreiz sliktāk. Jā, lielās pilsētas statuss pagājušajā plānošanas periodā izšķīra ļoti daudz, īpaši naudas piesaistē. Taču arī tagad ministrija sola, ka mums būs iespējas piesaistīt finanšu plūsmas. Jā, vieglāk ir vadīt pilsētu, nevis pilsētu kopā ar novadiem. Taču no valstiskā viedokļa ir svarīgi, ka reforma dod lielākas teritorijas ar lielākiem cilvēku un finanšu resursiem. Visu izšķirs tas, kā lems Saeima. Bet viens jau zināms tagad – būs jāstrādā vairāk un labāk.”
Jānis Baiks, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs: “Neko nevajag pārspīlēt. Izšķir nevis statuss, bet gan tas, kā strādājam. Jau tagad Valmierā mācās 40 procenti bērnu no laukiem un visiem ir vienādas tiesības. Un laucinieki brauc uz pilsētu, kur ir medicīnas, sporta un citi pakalpojumi. Nākotnes vārdā Valmierai viennozīmīgi ir jābūt kopā ar laukiem.”
Kāpēc statuss "lielās pilsētas" - līdz šim "republikas pilsētas" - ir tik būtisks?
