“LA” aptauja: Kā vērtējat apdraudējumu, ka skolas varētu palikt bez papildu finansējuma? 0
Kā vērtējat apdraudējumu, ka skolas varētu palikt bez papildu finansējuma mācību priekšmetu padziļinātai apguvei?
Ingrīda Vanaga, Pampāļu pamatskolas direktore: “Jau trīs gadus runā, ka papildu finansējumu – Latvijā kopumā ap četriem miljoniem gadā – padziļinātai mācību priekšmetu apguvei varētu atņemt. Var spriest par visu ko – par kompetenču satura ieviešanu, to, ka visiem skolēniem jābūt vienādām iespējām un tamlīdzīgi – , taču galvenais, lai saglabātu bērniem savu talantu izkopšanas iespējas.”
Valerjans Vizulis, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktors: “Jau labu laiku visā Latvijā uztraukti tie vecāki, kuru atvases padziļināti apgūst tādus mācību priekšmetus kā mūzika, matemātika, valodas, māksla, informātika un mājturība. Mūsu skola specializējas matemātikā un mūzikā. Taču, lai arī izskanējuši visādi minējumi par finanšu atņemšanu no nākamā gada 1. septembra, nekādu oficiālu paziņojumu līdz šim neesmu saņēmis. Un nu jaunums – valdošā koalīcija vienojusies, ka valstī specializētās skolas papildfinansējumu tomēr varēs saņemt, taču, kā norādījusi izglītības ministre Ilga Šuplinska, tikai ar nosacījumu, ja skolas izpildīs noteiktus kritērijus, kuri gan vēl jāizstrādā. Tātad neskaidrība un nenoteiktība paliek. Tā vien izskatās, ka notiek kaut kāda manipulēšana. Kādā mērā īsti ir apdraudēta vai nav apdraudēta padziļinātā mācību priekšmetu apguve, rādīs laiks.”
Māris Zusts, Saldus novada domes priekšsēdētājs: “Patiesībā jāskatās dziļāk – skolām atrast savu specializācijas nišu ir izdzīvošanas jautājums, visu laiku “karstais kartupelis” ir bērnu skaits. Izglītības reforma nav nekas slikts, taču ātrāk jātiek pie izglītības finansēšanas modeļa, kas ņemtu vērā visu, ieskaitot pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Ja ko maina, tad tā, lai izglītības sistēma kļūtu labāka.”
