“KVV Liepājas metalurgs” meklē kvalificētu darbaspēku; vēl plāno pieņemt 250 darbinieku 1
Metālapstrādes uzņēmumam “KVV Liepājas metalurgs” nepieciešams kvalificēts darbaspēks un uzņēmums tuvākajā laikā plāno darbā pieņemt vēl 250 darbinieku, piektdien žurnālistiem sacīja “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Kovaļenko.
Viņš informēja, ka uzņēmumā darbā jau pieņemti vairāk nekā 550 strādājošo, bet 250 vēl plānots pieņemt.
Kovaļenko arī norādīja, ka kompānijas mērķis ir panākt ražošanas jaudas līdz 800 tūkstošiem tonnu mēnesī, ko būtu iespējams sasniegt divu līdz triju gadu laikā. “Jāņem vērā situācija metalurģijas nozarē pasaulē. Šobrīd plānojam koncentrēt darbību uz rūpnīcas jau līdz šim ražotajiem produktiem un tās noieta tirgiem, bet nākotnē neizslēdzam iespējas meklēt jaunas tirgus nišas, piemēram, atsevišķu detaļu ražošanu automašīnām,” teica Kovaļenko.
Vienlaikus viņš pastāstīja, ka KVV Liepājas metalurgs” jau saražojis vairāk nekā 15 tūkstošus tonnu armatūras, izejvielas iepērkot Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat ir noslēgts pirmais līgums par pirmās kravas eksportu uz Ziemeļāfrikas valsti Alžīriju. Par potenciālajiem tirgiem uzņēmuma valdes loceklis minēja Skandināvijas valstis, ASV un Kanādu.
“KVV Liepājas metalurga” pastarpinātā īpašnieka “KVV Group” līdzīpašnieks Jevgeņijs Kazmins atzīmēja, ka pašlaik sāktā ražošana ir tikai sākums tālejošiem uzņēmuma mērķiem. “To, ka mēs atjaunosim šīs rūpnīcas darbību, zinājām jau brīdī, kad pieņēmām lēmumu par tās iegādi. Šodien sāktā ražošana vienā no tās cehiem ir tikai sākums tālejošiem mūsu mērķiem kopā ar “KVV Liepājas Metalurgs” apgūt tirgus dažādos pasaules reģionos – Skandināvijā, citviet Eiropā, Ziemeļamerikā, Āfrikā un Āzijā. Protams, kā viens no eksporta tirgiem saglabājas Ukraina, bet, ņemot vērā situāciju, tas nav prioritārs [tirgus],” sacīja Kazmins.
Savukārt “KVV Group” līdzīpašnieks Valērijs Krištals norādīja, ka akcionāri ir izvirzījuši ambiciozus mērķus. “Tā būs ne tikai lielākā Baltijā metalurģijas rūpnīca, bet nākotnē tai ir jābūt nopietnam tirgus spēlētājam vismaz Austrumeiropas mērogā. No mūsu pieredzes šīs ambīcijas ir īstenojamas,” uzsvēra Krištals.
Pēc kompānijā vēstītā, ņemot vērā to, ka rūpnīca salīdzinoši ilgu laiku stāvēja dīkstāvē, ražošanu plānots atsākt pakāpeniski, lēnām palielinot tās jaudas. Sākotnējās rūpnīcas ražošanas jaudas būs 35 tūkstoši tonnas mēnesī, nodarbinot aptuveni 550 darbinieku. Līdz ar otras velmētavas un tēraudkausēšanas ceha palaišanu ražošanas jaudas mēnesī būs 45 tūkstoši tonnas, nodarbinot aptuveni 750 darbinieku.
Uzņēmuma ražotnes darbības atsākšana notiks divos posmos. Pirmajā posmā tiek sākta darbība velmētavā, vēlāk aprīlī plānots arī sākt ražošanu otrā velmētavā. Savukārt pēc tam plānots atjaunot ražošanu arī tēraudkausēšanas cehā.
Jau rakstīts, ka Liepājā piektdien ar augstu Latvijas amatpersonu līdzdalību notiek svinīgais “KVV Liepājas metalurga” darbības atklāšanas pasākums.
Tāpat vēstīts, ka pērn 2.oktobrī tika parakstīts līgums par “Liepājas metalurga” pamatražotnes pārdošanu Ukrainas kompānijai “KVV Group”. Ukrainas uzņēmums par “Liepājas metalurga” pamatražotni maksās 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.
“Liepājas metalurgu” par maksātnespējīgu atzina 2013.gada 12.novembrī pēc neveiksmīgiem investoru meklējumiem.
