Atkarīgs no cenas 2
Vismazākais bruto segums pērn bijis ziemas rapšiem – 19,95 eiro/ha. Bukaišu pagasta z/s “Māliņi” saimnieks Ainārs Miķelsons “LA” stāstīja, ka pērn lielāko daļu ziemas rapšu iznāca pārsēt kailsala postījumu dēļ, turklāt pagājušajā gadā cenas rapšiem bija samērā zemas. Tieši zemo cenu apsvērumu vairāki lauksaimnieki minēja par iemeslu tam, ka rapšus turpmāk vairs nesēs un izvēlēsies tradicionālās augkopības kultūras. Jāpiebilst, ka tieši rudzi un vasaras rapši pērn izrādījās tās divas kultūras, kas bez ES atbalsta nebūtu ienesīgas. Arī Cesvaines novada z/s “Sviķi” saimnieks Zigfrīds Krieviņš gan neslēpa, ka zemo cenu dēļ viņš šobrīd ir izvēles priekšā – turpmāk audzēt rudzus vai kāpostus.
Pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktajiem aprēķiniem, vienīgā kultūra, kam bruto segums bija ar mīnusa zīmi, bija griķi. Z/s “Pļaviņas” saimnieks Aigars Grugulis neslēpj, ka pēdējos gados griķu cenas tikai gājušas lejā un šo kultūru pat īsti neatmaksājas audzēt. Ekonomiskais guvums pēdējā gada laikā bijis niecīgs, tik vien kā “zemes uzlabošanas pasākums”, sacīja A. Grugulis. Bet tieši tāpēc zemnieki labprāt sēj šo kultūru – lai iekoptu aizaugušās zemes.
Vislielākais bruto segums bija ziemas kviešiem un ziemas rapšiem – attiecīgi 576,13 eiro/ha un 614,23 eiro/ha. LLKC šo aprēķinu gan veica, balstoties uz 2013. gada datiem. Der paskaidrot, ka LLKC aprēķinātais bruto segums ir starpība, ko iegūst, no bruto produkcijas novērtējuma atskaitot mainīgās izmaksas, ko augkopībā veido sēklas, mēslojuma, augu aizsardzības, tehnikas pakalpojumu un citas izmaksas. LLKC regulāri gatavo bruto seguma aprēķinu, lai lauksaimniekiem palīdzētu racionalizēt ražošanu. “Tas nav maksimālais, bet optimālais, tātad visiem zemniekiem sasniedzamais,” iepriekš uzsvēra LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila.
“LA” visa gada garumā turpinās meklēt “Zelta hektāru” un aicina saimniekus izrādīt iniciatīvu un iepazīstināt ar savu saimniecību un aprēķiniem, kā ienesīgi saimniekot.
