Kvieši – ziemas un vasaras 2
Izvērtējot pašu saimniecību sniegtos datus, redzams, ka 2014. gadā vislielākais bruto segums bijis Ozolnieku novada z/s “Liepziedi”, kur no viena hektāra vasaras kviešu iegūti 673,3 eiro. Saimnieks Gundars Liepa neslēpj, ka vasaras kvieši pērn bija rentablākā kultūra saimniecībā. Zemnieks vasaras kviešus audzēja 207 ha platībā, un tā saimniecībā ir viena no pamatkultūrām. Saimniecībā audzē sevi labi pierādījušo ‘Taifūnu’, ko izdevās iegūt ap 6,5 t/ha, un ‘Granny’, kas ir jauna šķirne. Visu nokulto pērn izdevās realizēt kā pārtikas graudus un tikai pavisam neliela daļa pēdējā iekūluma ilgo lietavu dēļ bija lopbarības graudi. 2014. gadā vidēji no viena hektāra izdevies iegūt ap 6,5 t vasaras kviešu. Šogad vasaras kviešu platības saimniecībā neplāno būtiski palielināt, jo galvenais uzsvars tiek likts uz ziemājiem.
Ienesīgākā kultūra Augstkalnes pagasta z/s “Lielsaukas” bija ziemas kvieši. Tiesa, pērn “Lielsaukās” iesēts 81 ha ziemas kviešu, taču sējumi izsala un lielāko daļu jeb 97% nācās pārsēt ar vasaras kviešiem. Vidējā kviešu raža pērn bija 5,5 t/ha, bet atsevišķos laukos sasniedza pat 7 t/ha. 2014. gads bijis zīmīgs ar papildu izmaksām – gan par pārsēšanu, gan graudu kaltēšanu. “Zaudējumi bija ļoti lieli, tik tikko izlīdām, lai segtu visus maksājumus,” stāsta saimnieki Inta un Aleksandrs Ivanovi. Ierobežotā finansējuma dēļ sējumi pat netika apstrādāti ar papildmēslojumu. Turpmāk saimniecībā plānots turpināt kviešu un rapšu audzēšanu, bet zaļināšanas prasību izpildei 5% platību paredzēts atstāt kā papuvi. Saimniecībā lauki ir sadrumstaloti, pavisam ir apmēram 20 lauku, tāpēc daudz sanāk rēķināt, ko un kā sēt, lai tiktu izpildītas visas zaļināšanas prasības. Tieši zaļināšanas pasākumi šogad un turpmākos gadus būs lauksaimnieku rūpju lokā.
Piltenes pagasta z/s “Ābolkalni” saimnieks Artis Fetlers jau piekto gadu audzē lauka pupas, un tas ir izdevīgi gan lopbarībai, gan zaļināšanas pasākumu pildīšanai, kas jāievēro no šī gada. Pēc veiktā bruto aprēķina, lauka pupas ir gana ienesīga kultūra – bruto segums pērn bijis 193,41 eiro/ha. Der paskaidrot, ja nerēķina ES atbalstu, lauka pupas tomēr saimniecībai sagādāja zaudējumus.
