Kur palika nauda par pavasarī un vasarā atceltajiem pasākumiem? Saruna ar “Biļešu paradīzes” valdes priekšsēdētāju 2
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kur palika nauda par pavasarī un vasarā atceltajiem pasākumiem un citi aktuāli pasākumu nozares jautājumi – sarunā ar “Biļešu paradīzes” valdes priekšsēdētāju Jāni Ķuzuli.
Pirms dažām dienām, braucot mašīnā, dzirdēju, ka tiek reklamēti, šķiet, Nīderlandes slavenā orķestra “Concertgebouw” koncerti nākamajā vasarā Latvijā. Vai tad šobrīd kāds riskē organizēt koncertus un kāds arī pērk uz tiem biļetes, kas konkrētajā gadījumā nevarētu būt diez cik lētas?
J. Ķuzulis: Biļešu pircēju pārliecība šobrīd ir ļoti zema, biļešu tirdzniecības apjomi ir ļoti nelieli pat uz pasākumiem, kas izsludināti ārpus jebkādām pieņemamām ārkārtas stāvokļa robežām.
Taču pasākumu rīkošanas nozare, saņemot pirmās ziņas par vakcīnu, ir pamodusies, saņēmusi tādu kā optimisma injekciju, vairāki lieli pasaules mēroga roka un popmūzikas festivāli ir pasludinājuši, ka tie nākamvasar notiks.
Balstoties uz ziņām par vakcīnu un pozitīvo pagājušās vasaras pieredzi, pasākumu organizatori uz nākamā gada vasaru skatās cerīgi, taču ātrāk gan diez vai lieli pasākumi varēs notikt.
Bet “Positivus” un ne to vien pagājušajā vasarā taču atcēla…
Vēl jūnijā noskaņojums bija diezgan drūms. Var būt arī, ka daži pasteidzās atcelt, jo vēlāk izrādījās, ka jūlijā un augustā brīvdabas pasākumi notika diezgan aktīvi.
“Positivus” vēriena pasākumi nevarēja notikt dalībnieku skaita ierobežojuma dēļ, bet daudzu mazāku pasākumu atcelšanas iemesls bija divu nedēļu karantīna, kas bija jāievēro viesmāksliniekiem, iebraucot Latvijā.
Tā nekādi nebija savienojama ar viņu koncertēšanas grafikiem. Bet brīvdabas estrādēs dzīvība kūsāja.
Kur palika nauda par biļetēm uz visiem tiem pasākumiem, kas tika atcelti pavasarī un vasarā?
Lielākā daļa atmaksāta atpakaļ pircēju kontos. Tas attiecas uz lielu daļu no tiem pasākumiem, kurus atcēla valsts finansētās organizācijas – lielie teātri, Opera…
Man pašam bija Dailes teātra biļetes un neesmu gan manījis, ka man šī nauda ir atmaksāta…
Ja summas nebija pārāk lielas, to varēja arī nepamanīt. Ja biļetes tika pirktas ar maksājumu karti, tad kartes reversa maksājums neparādās kā ienākošā summa – vienkārši pirkšanas datumā parādās, ka atmaksāts.
Savukārt, ja pirkts ar pārskaitījumu, tad gan būtu jāparādās ienākošajai summai, kuru varēja arī nepamanīt, ja nebija īpaši liela.
Iesaku pārbaudīt savu kontu, jo tikai caur “Biļešu paradīzi” vien atmaksāti jau vairāk nekā divarpus miljoni eiro, bet mēs neesam vienīgie, kas pārdod biļetes.
Savukārt, ja runājam par privātajiem pasākumu rīkotājiem, viņi pārsvarā izvēlējušies nevis pasākuma atcelšanas, bet gan tā pārcelšanas modeli.
Likums ļauj rīkotājiem organizēt pasākumu vai koncertu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad beigušies ierobežojumi, kas neļauj šo pasākumu rīkot, – šajā gadījumā runa galvenokārt ir par cilvēku skaitu, kas drīkst pulcēties vienuviet.
Proti, šis likumā noteiktais pusgads labākajā gadījumā varētu sākties kaut kad pavasarī, bet sliktākajā – kaut kad vēl vēlāk. Taču patērētājiem svarīgā informācija ir tā, ka tie savu iztērēto naudu nezaudēs.
Jāsaka, ka Eiropas un Latvijas likumi ir patērētājiem ļoti labvēlīgi – tiem vai nu būs iespēja iet uz pārcelto izrādi, vai arī saņemt atpakaļ naudu, cita ceļa nav.
Vienīgās patērētāja grūtības ir nepieciešamība paciesties, jo tas var prasīt kādu laiku.
Jau pandēmijas periodā gan mēs, gan rīkotāji esam bijuši krietni piesardzīgāki pasākumu plānošanā, rūpīgi sekojuši līdzi epidemioloģiskajai situācijai un pasākuma iespējai notikt, tādēļ pasākumu rīkotājiem pierastie avansi daudzos gadījumos netika pārskaitīti, kas tagad atvieglo naudas atdošanu pircējiem.
Kā būs ar tiem privātajiem pasākumu organizētājiem, kas nepārdzīvos šo krīzi?
Tādu nebūs daudz. Lielākā daļa pārdzīvos…
Vai tāpēc, ka viņiem ir zemas fiksētās izmaksas un maz personāla?
Arī tāpēc, bet galvenokārt tāpēc, ka absolūtais vairākums pasākumu organizatoru un izpildītāju jau sen darbojas šajā nozarē un diez vai mainīs nodarbošanās veidu.
Esmu pārliecināts, ka lielāko daļu iemīļoto izpildītāju balsu mēs dzirdēsim arī pēc krīzes – diez vai viņi mainīs profesiju. Tāpat liela daļa atcelto vai pārcelto pasākumu ir tādi, uz kuriem skatītāji vēlēsies iet arī pēc krīzes.
Piemēram, pašā krīzes sākumā bija ļoti veiksmīgs uzvedums “Kaupēn, mans mīļais”, kuru rīkoja “Producentu grupa 7”, un skaidrs, ka publika vēlēsies to skatīties vēl.
Tāpat fenomenāli populārs bija Baibas Sipenieces šovs, uz kuru pirms krīzes bija ap 70 pilnībā izpārdotu pasākumu – par tā popularitāti arī nav nekādu šaubu. Un tādu nav mazums.
Jautājums ir “tikai” par šīs ziemas un pavasara pārdzīvošanu un to, kādam trūkumam un pazemojumiem būs jāiziet cauri. Neviens nebija gatavs pilnīgai koncertdzīves pārtraukšanai, vēsturē šāda situācija vēl nav bijusi, tādēļ uzkrājumi arī ir – kā nu kuram.
Daudziem nav nekādu, jo šī nozare vienmēr dzīvojusi no rokas mutē, nekādu lielo peļņu organizētāji un dalībnieki nesaņem.
Kā ar valsts atbalstu? No vienas puses, nozare to pieņem un saka, ka katrs atbalsts ir labs, no otras – tiek diezgan atklāti teikts, ka ar to nepietiks. Kā īsti ir?
Te jārunā par vairākiem nozares segmentiem. Māksliniekiem situācija ir smaga, jo galvenokārt ir dzīvots nodokļu režīmos, kas, diplomātiski izsakoties, nav izrādījušies piemēroti sociālā nodrošinājuma seguma veidošanai.
Viņu situācija ir visbēdīgākā – ienākumu nav un nav zināms, kad būs; uzkrājumi, ja vispār bijuši, ir iztērēti. Var diezgan droši teikt, ka pietiekams valsts atbalsts lielāko daļu no šiem cilvēkiem nav sasniedzis.
Tehniskā nodrošinājuma sniedzēji – apskaņojums, gaisma, telpas – cenšas iztikt ar dīkstāves pabalstiem un citām subsīdijām. Lielas problēmas ir tiem, kuriem ir banku kredīti, – pavasarī Finanšu nozares asociācija vienojās ar bankām par kredītu atmaksas moratoriju uz pusgadu, bet tagad tas ir beidzies.
Parādnieku sarunas ar bankām būs smagas, un citādas tās nevar būt, ja nav zināms, kad atkal gaidāmi ieņēmumi. Taču domāju, ka, koncertdzīvei atjaunojoties, dalībnieki būs tie paši, pat ja kādam būs mainījies SIA nosaukums.
Rīkotāji, kā jau teicu, arī lielākā daļa izdzīvos šo periodu. Bet “Biļešu paradīze” ne tikai izdzīvos, tā kļūs vēl jaudīgāka.
Mēs iekšēji vienojāmies izmantot šo krīzi attīstībai – veidojam jaunas IT sistēmas, radījām jaunu tirdzniecības platformu, strādājam pie mārketinga, lai izietu no krīzes vēl stiprāki nekā agrāk.
Mums palīdz tas, ka esam lielas grupas – “Ekspress Grupp” – sastāvdaļa, veiksmīga darbība iepriekš un mūsu biznesa modelis.
Kas tas par modeli?
Vairums biļešu pārdevēju savu procentu no pārdotā paņem uzreiz, kad tiek pārdotas biļetes. Mēs – tikai tad, kad pasākums noticis vai arī atcelts un nauda atmaksāta.
Vasarā ieņēmumi bija pietiekami labi, bet tagad pasākumi tiek atcelti un nauda tiek atmaksāta – tas mums ģenerē zināmus ienākumus, kas ļauj pārdzīvot šo periodu un investēt attīstībā.
Vai maksas tiešraides internetā ir spējušas sniegt atbalstu pasākumu nozarei?
Nē, tās nav attaisnojušas cerības. Tam ir vairāki iemesli – pavasarī bija ļoti daudz bezmaksas tiešraižu, tam sekoja vasara, kurā notika daudz brīvdabas pasākumu – maksas tiešraides internetā ar to nespēj konkurēt.
Ja tagad būtu zināms, ka krīze ilgs vēl vairākus gadus, tad varbūt situācija būtu citāda, bet vakcinācijas sākšanās ļauj cerēt, ka vasarā kaut kādi pasākumi tomēr varēs notikt. Publika nenovērtēja interneta piedāvājumu – tā grib redzēt dzīvu izpildījumu, pilošos sviedrus un emocijas klātienē, nevis datora ekrānā.
Es zinu tikai dažus izņēmumus, ko ir izdevies veiksmīgi pārdot internetā, – tā bija ar reanimatologa Pētera Kļavas lekcijām pavasarī, kas ar furoru tika izpārdotas klātienē un ļoti daudzi nopirka biļetes arī uz interneta tiešraidēm.
Tāpat grupai “Carnival Youth” izdevās ģenerēt ieņēmumus, kas kaut kādā mērā bija salīdzināmi ar koncertu ieņēmumiem. Vēl daži izņēmumi, un viss.
Vai man jāsecina, ka, neskatoties uz apstākļiem, nākotnē skatāties ar optimismu?
Hmm… (aizdomājas). Es pilnībā ticu, ka pasākumu nozare atkopsies no šīs krīzes – biļetes atkal pirks, zāles būs pilnas un publika būs sajūsmā.
Negribu neko pārmest Kultūras ministrijai, tā, manuprāt, ir bijusi pretimnākoša un darījusi, ko spēj. Tomēr nav noslēpjams, ka vasaras atelpa tika izniekota, krīzes otrajam vilnim valdība nebija gatava.
Rezultātā šobrīd lietas nenotiek, kā gribētos. Ārkārtas stāvoklis tika izsludināts jau 9. novembrī.
Pagājis mēnesis, un tikai šobrīd mūsu grāmatvede klausās VID semināru par to, kā tad tiks sniegts atbalsts. Kaut kāda reāla atbalsta saņemšanas termiņš nav zināms.
Pašlaik notiekošais ir pamatīgi pabojājis pavasarī iekrāto valdības reputāciju.
Lai reabilitētos, valdībai jānodrošina, ka vakcinācija Latvijā ir perfekti noorganizēta un tā nesākas ne dienu vēlāk kā Igaunijā vai Lietuvā. Es kā uzņēmējs, pilsonis un vēlētājs vērtēšu tieši to, un nebūšu vienīgais.
