Kūtsmēslu krātuvju būvizmaksas 0
Žurnāla Agro Tops decembra numurā rakstījām par kūtsmēslu krātuvju būves aktualitāti un dažādām situācijām, kad šādu krātuvju būve nav obligāta.
Taču krātuves var nebūvēt tikai izņēmuma gadījumos, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 628 tām ir jābūt pie visām jaunbūvētām un rekonstruētām dzīvnieku novietnēm, bet esošajās kūtīs, kurās ir vairāk par 10 DV (dzīvnieku vienībām) vai 5 DV (īpaši jutīgās teritorijās), krātuves ir jāizbūvē līdz 2014. gada 31. jūlijam.
Krātuvju būve nav lēta. Šim nolūkam nepieciešami ievērojami naudas līdzekļi. Lai tos ekonomētu, ir iespējami dažādi risinājumi: lētāku būvmateriālu, vienkāršāku konstruktīvo risinājumu, optimālas krātuves formas izvēle utt. Šajā rakstā pievērsīsimies šo jautājumu skaidrošanai.
Taču vispirms sniegsim ieskatu par kūtsmēslu krātuvju nozīmīgākajiem veidiem un to būvizmaksām, šim nolūkam visas krātuves iedalot divās lielākās grupās: taisnstūra formas krātuves un cilindriskas formas krātuves.
Taisnstūra formas krātuves
Taisnstūra formas krātuves var izmantot gan pakaišu kūtsmēslu, gan arī šķidrmēslu uzkrāšanai.
Ja iegūst cietos pakaišu kūtsmēslus
Ja kūtī iegūst cietos pakaišu kūtsmēslus, t. i., tādus, ko var sakraut kaudzē, tad šo kūtsmēslu uzkrāšanai lieto galvenokārt virszemes krātuvi. Taču atkarībā no konkrētās situācijas tai var būt dažādi risinājumi. 1. attēlā parādītajā gadījumā krātuves pamatne izbūvēta aptuveni vienā līmenī ar apkārtējo zemes virsmu vai arī nedaudz augstāk un tai ir 1–2% liels slīpums uz vircas teknes vai trapa pusi. Tas nepieciešams vircas savākšanai. Gar trim krātuves malām izbūvētas 1–2 m augstas apmales, bet ceturtā mala ir atstāta vaļēja, lai krātuvē varētu iebraukt ar mobilo tehniku.
Šādas krātuves sānu sienas (malas) būvē no monolīta dzelzsbetona vai rūpnieciski gatavotiem dzelzsbetona paneļiem. Vēlamais grīdas plātnes un sienu biezums nav mazāks par 15 cm. Turklāt betonam ir jābūt ar augstu stiprību (vismaz B25 klase, ūdensnecaurlaidības klase W10), lai nodrošinātu nepieciešamo stiprību un lai krātuve nebojātos, kad pa to pārvietojas ar traktortehniku. Ja krātuve būvēta no paneļiem, to saduršuvēm jābūt hermetizētām. Krātuves sienas iekšpusi pārklāj ar 2–3 bitumena mastikas kārtām. Tas mazina betona būvkonstrukciju bojāšanos, tām saskaroties ar kūtsmēsliem un vircu.
Krātuves aizņemtā platība ir atkarīga no kūtsmēslu kaudzes augstuma. Parasti cietos (pakaišu) kūtsmēslus krauj 1,5–2 m augstās kaudzēs, bet, lietojot piemērotu tehniku, kaudzes augstums var sasniegt arī 3 metrus un vairāk. Tad ir iespējas samazināt krātuves aizņemto laukumu un arī būvizmaksas.
Krātuves platums atkarīgs no kūtsmēslu izkraušanas veida. Ja paredzēts krātuvē iebraukt ar mobilo izkrāvēju, tās minimālais platums ir 3–5 m, bet, ja papildus vēlas iebraukt arī ar transportpiekabi (kūtsmēslu ārdītājpiekabi), tad vismaz 6–9 m.
Līdzās kūtsmēslu krātuvei izbūvē atsevišķu vircas krātuvi vai starpkrātuvi, lai savāktu un uzglabātu no pakaišu kūtsmēsliem izdalīto vircu, kā arī krātuvē iekļuvušo nokrišņu ūdeni. To ierīko iedziļinātu, lai virca tajā ieplūstu ar pašteci. Iedziļināto vircas krātuvi vai starpkrātuvi izbūvē no cilindriskiem grodiem, izbetonējot tās apakšējo daļu (pamatni).
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 628 vircas krātuvei jānodrošina vircas uzkrāšana septiņus mēnešus ilgā periodā. Tādēļ pie lielākām fermām, kur uzkrājams ievērojams vircas daudzums, papildus ierīko virszemes vircas krātuvi. To būvē no rūpnieciski gatavotām konstrukcijām līdzīgi kā virszemes šķidrmēslu krātuves, bet iepriekš aprakstīto iedziļināto vircas krātuvi izmanto kā starpkrātuvi, no kuras vircu regulāri pārsūknē uz galveno krātuvi.
Ja iegūst pusšķidrmēslus
Ja kūtī iegūst pusšķidrmēslus, tad ir izdevīgi lietot pusiedziļinātu taisnstūrveida krātuvi (2. att.).
Pusiedziļinātām krātuvēm aptuveni puse no sienas augstuma ir iedziļināta zemē, bet otra puse atrodas virs zemes līmeņa. Krātuves vienā malā izbūvē slīpu iebrauktuvi (ar slīpumu 1:5). Tas nepieciešams, lai krātuvē varētu iekļūt ar mobilo transportu. Krātuves dibenu ierīko ar slīpumu, kas nav mazāks par 0,3%, tā nodrošinot, ka kūtsmēslu šķidrā frakcija sakrājas vienā krātuves malā.
Krātuves platums ir atkarīgs no nepieciešamās krātuves ietilpības, kā arī no kūtsmēslu izkraušanas veida. Ja paredzēts krātuvē iebraukt ar mobilo izkrāvēju vai arī ar transportpiekabi (kūtsmēslu ārdītāju), tad jāievēro tādi paši minimālie krātuves platumi kā cieto pakaišu kūtsmēslu krātuvēm.
Šādu krātuvi būvē no monolītā dzelzsbetona vai arī dzelzsbetona blokiem, kuriem ir hermetizētas saduršuves. Pusšķidros mēslus mēdz ievadīt pa pazemes kanālu ar kūtī ierīkota spiedējtransportiera vai virzuļsūkņa palīdzību, bet mēslu izkraušanai var lietot mobilo tehniku, piemēram, traktoru ar dakšām vai kausu.
Ja iegūst šķidrmēslus
Šajā gadījumā var ierīkot pusiedziļinātu lagūnas tipa krātuvi. Tās priekšrocība – salīdzinoši nelielās būvizmaksas un iespēja krātuvi izbūvēt ar lielu ietilpību, piemēram, 15 000 m3 vai vairāk. Taču šādas krātuves būvei ir nepieciešama arī lielāka aizņemtā platība, tai ir palielināta mēslu virsma, no kuras izdalās nevēlamie izgarojumi. Pastāv arī lielākas krātuves sienu bojāšanās iespējas, kas var izraisīt šķidrās frakcijas noplūdes. Tādēļ lagūnas tipa krātuves ir ne tikai pareizi jāuzbūvē, bet arī pareizi jāekspluatē.
Lagūnu ierīko, izrokot 1–2 m dziļu taisnstūra formas iedziļinājumu, bet no izraktās zemes izveido apmali ar 20–45o lielu sienu slīpumu (uz krātuves iekšpusi un ārpusi). Krātuves dibenu un sānu sienas hermetizē ar divkāršu speciālas 1–1,5 mm biezas plēves (ģeomembrānas) klājumu, kuras malas nostiprina krātuves augšmalā izraktā enkurgrāvītī. Zem lagūnas ierīko kontroles drenāžu, kas savienota ar kontroles aku, lai varētu sekot krātuves pamatnes un sienu hidroizolācijas stāvoklim, kā arī pazemes ūdeņu pieplūdes kontrolei. Lai krātuves sienas pasargātu no bojājumiem, lietojot mehāniskus (propellera tipa) šķidrmēslu maisītājus jeb homogenizatorus, lagūnas malās ierīko betonētas atbalsta vietas.
Attēlā redzams, ka šādas maisītāja atbalsta vietas ir izveidotas krātuves sānos, tās apakšdaļas tuvumā, taču attiecīgas vietas var ierīkot arī krātuves sānu vidusdaļā vai krātuves dibenā. Tas atkarīgs no krātuves gabarīta izmēriem un pārjaukšanai izmantojamā maisītāja īpatnībām.
Ja lagūnā uzkrāj cūku šķidrmēslus, krātuve ir papildus jānosedz ar speciālu peldošu plēvi (attēlā nav parādīta), kas samazina gāzu un smaku emisiju apkārtējā vidē. Tas nepieciešams tādēļ, ka šādi kūtsmēsli nesatur pakaišu un lopbarības daļiņas, kas var uzpeldēt mēslu slāņa virspusē, veidojot gāzu emisiju aizturošu segkārtu. Arī peldošās plēves malas nostiprina kontūrgrāvītī (kopā ar ģeomembrānu un ģeotekstilu).
Ja lagūnai ir peldošā plēve, tad šķidrmēslu pārjaukšanai pirms to izkraušanas nevar lietot mehānisku maisītāju, ko ievieto no krātuves augšpuses, bet ir jāierīko papildu cauruļvadi, lai maisīšanu veiktu hidrauliski, t. i., pa vienu cauruļvadu sistēmu atsūcot šķidrmēslus no krātuves apakšējās daļas un pa otru tos ievadot atpakaļ krātuves augšējā daļā. Lai šāda pārjaukšana būtu pietiekami efektīva, ir jālieto atbilstoša ražīguma sūknis, bet lielākām lagūnām ir iespējama šķidrmēslu pārjaukšana pa atsevišķām krātuves daļām.
Šķidrmēslu piegādei no kūts izmanto apakšzemes cauruļvadu. Ja lagūna nav aprīkota ar peldošo plēvi, šķidrmēslus ievada tieši krātuvē. Ja savukārt lagūnai ir peldošā plēve, tad šķidrmēslus mēdz ievadīt caur starpkrātuvi, kas ierīkota krātuves malā un tiek izmantota arī šķidrmēslu homogenizēšanai un izsūknēšanai.
Taisnstūra formas krātuvju būvizmaksas
Būvizmaksas ir atkarīgas no būvmateriālu un darbaspēka izmaksām, kā arī no krātuves ietilpības. To orientējošie lielumi pakaišu kūtsmēslu krātuvēm ir doti 1. tabulā, bet lagūnām – 2. tabulā. Turklāt 1. tabulā ir redzamas arī vircas krātuves būvizmaksas. Kā jau iepriekš norādīts, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 628 šādām vircas krātuvēm ir jābūt pie visām pakaišu kūtsmēslu krātuvēm un tām ir jānodrošina vircas uzkrāšana septiņus mēnešus ilgam laika periodam.
Nozīmīgākās atziņas, kas izriet no tabulu datiem
Lētākas ir krātuves, kas būvētas no saliekamām dzelzsbetona konstrukcijām. Turklāt šīs krātuves ir uzbūvējamas īsākā laikā un ar mazāku strādājošo darba patēriņu. Taču jāņem vērā, ka praksē šādas krātuves nav tik ilgizturīgas, jo ekspluatācijas laikā starp atsevišķiem paneļiem var rasties plaisas. It īpaši tad, ja kūtsmēslu iekraušanai un izkraušanai lieto jaudīgu mobilo tehniku.
Vērtējot pēc īpatnējām būvizmaksām, izdevīgāk ir būvēt lielāka izmēra krātuves nekā mazāka. Tādēļ, ja ir liels dzīvnieku daudzums, ekonomiski izdevīgāk ir ierīkot vienu lielas ietilpības krātuvi nekā vairākas ar attiecīgi samazinātu ietilpību.
Lai kūtsmēslu krātuves pasargātu no nokrišņiem, tām var ierīkot jumtu. Taču jārēķinās, ka jumta būve palielina būvizmaksas līdz pat divām reizēm, jo šāda veida krātuvēm ir salīdzinoši liels nosedzamās virsmas laukums.
Būvizmaksas iespējams samazināt, ja palielina mēslu nokraušanas augstumu (cietiem pakaišu kūtsmēsliem) vai krātuves dziļumu (šķidrmēslu un pusšķidrmēslu krātuvēm). Taču tas ne vienmēr ir praktiski realizējams. Cieto pakaišu kūtsmēslu nokraušanas augstums ir atkarīgs no kraušanai izmantotās tehnikas. Savukārt iedziļināto krātuvju (piemēram, lagūnu) būvē ir jārēķinās ar attiecīgajā vietā esošo gruntsūdeņu līmeni, jo, vadoties pēc spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem, krātuves dibenam jāatrodas vismaz 0,2 m augstāk par maksimāli iespējamo gruntsūdeņu līmeni (pavasara laikā).
Lai būvizmaksas būtu minimālas, taisnstūra formas krātuves ir jāierīko ar iespējami vienādu sānu malu garumu un platumu. Ja tās ir izstieptas formas, tad palielinās gan to perimetrs, gan arī būvizmaksas. Piemēram, krātuvei, kuras garums ir četras reizes lielāks nekā platums salīdzinājumā ar tādas pašas ietilpības un dziļuma vienādmalu krātuvi, perimetrs palielinās par 25%, izraisot arī analogu būvizmaksu palielinājumu.
Turpinājums Agro Topa februāra numurā.
