Kūtris: Tiem, kas pārkāpj ātrumu, nospļauties par sodu bardzību; drīzāk jāpārvērtē satiksmes organizācija 51
Vai plānotajiem jaunajiem sodiem par ātruma pārkāpšanu būs kāds efekts? Nebūs! Mēs šo jautājumu Saeimā skatījām iepriekšējā sesijā, kur Satiksmes ministrija nepārliecināja ne ar kādiem skaitļiem, ka ātruma pārsniegšana par vienu, diviem vai trim kilometriem stundā izrada kādas traģiskas sekas, tā savu komentāru par šo tēmu TV24 raidījumā iesāka Gunārs Kūtris, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs.
“Viņi [satiksmes ministrija] teica, ka kopējais ātrums šā iemesla dēļ pieaug, tāpēc ir daudz avāriju, bet – par lielajiem ātrumiem sodi jau tika būtiski palielināti maijā. Arī šobrīd likums jau paredz sodu par ātruma pārsniegšanu par 1-10 km/h, šis ir administratīvs sods, ko personai izdod rakstveidā,” klāsta Kūtris.
Ja radaru izvietotāji sūdzas, ka neatmaksājas sūtīt soda lapas, tad Kūtris jautā – vai mēs dzenamies pēc naudas budžetā, vai mēs dzenamies pēc tā, lai cilvēki, kas pārkāpuši ātrumu, tiktu sodīti? Naudassods nav vienīgais, ir arī administratīvais sods un soda punkti iespējami, ar tiem tad arī ir jāstrādā!”
Sodu bardzība nekad vēsturē nekad nav strādājusi un attaisnojusies – cilvēki, kas pārkāpumus darīja, to arī turpina darīt, norāda politiķis. “Satiksmes ministrija vai CSDD pirms pāris gadiem veica pētījumu, kurā secināja, ka trešdaļa par lielu ātrumu pārkāpšanu ir sodīti atkārtoti, kas nozīmē, ka ir cilvēki, kam ir nospļauties par kolektīvo kārtību.”
Runājot par par sīkajiem pārkāpējiem, Kūtris iesaka pārvērtēt satiksmes organizāciju, lai tā vienmēr cilvēkiem būtu viegli izprotama, piemēram, lai būtu skaidrs, kāpēc pa taisnu ceļu liels gabals jābrauc uz 70 km/h, ir jābūt loģikai.
