Kūtris: Imigrācijas likuma grozījumu apstrīdētājiem ir labas izredzes uzvarēt tiesā 59
Lelde Veinberga, TV24
Satversmes tiesa ierosinājusi jau vairākas lietas par normu, ar kuru Krievijas pilsoņiem uzturēšanās atļaujas saglabāšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas. Pieteicēji lūdz tiesu vērtēt Imigrācijas likuma pārejas noteikumu atbilstību Satversmei. Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 14. Saeimas deputāts (ZZS) Gunārs Kūtris TV24 raidījumā “Ziņu TOP” atzīst, ka cilvēkiem, kuri apstrīd šo pārejas normu ir visai labas izredzes uzvarēt tiesā.
“Ja precīzi skatāmies normu, 1. septembrī visas pagaidu termiņuzturēšanās atļaujas zūd, tiek atceltas pilnīgi visas. Neatkarīgi no valodas apguves. Visiem tās jāizsniedz no jauna. Jānomaina vairāk nekā 20 tūkstošiem cilvēku, 18 tūkstošiem jākārto valodas eksāmens. Atbrīvoti no valodas eksāmena ir tie, kuri pārsniedz 75 gadu vecumu,” informē G. Kūtris.
Kā norāda bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, ierosinātajās lietās pieteicēji atsaucas uz Satversmes 1. pantu, kas ir tiesiskā paļāvība. “Proti, pārejas noteikumos paredz, ka no 1. septembra cilvēki prasīs jaunu pagaida termiņuzturēšanās atļauju un šo uzturēšanās atļauju piešķirs atbilstoši likuma 34. pantam, kas runā par vairākām prasībām – piemēram, vai cilvēkam ir pietiekami finanšu līdzekļi. Vai pensionāram kuram ir 400 eiro liela pensija ir pietiekami līdzekļi? Ministra kabineta noteikumos tiek prasīti līdzekļi minimālās algas apmērā, 620 eiro. Otra lieta, šie noteikumi saka, ka šo atļauju izsniedz personai, kura pēdējos piecos gados ārpus Latvijas nav bijusi ilgāk par 6 mēnešiem pēc kārtas vai kopā ņemot vienu gadu. Vai pērn un aizpagājušogad cilvēks, kurš ieguva uzturēšanās atļauju, zināja, ka būs šāda norma? Loģiskākais no tiesiskas valsts viedokļa būtu risinājums, ja šis pagaidu uzturēšanās atļaujas, kuras tāpat ik pēc noteikta termiņa cilvēkam ir jāatjauno, secīgi arī nāktu izņemt un, saņemot, cilvēkam jābūt valodas eksāmena apliecībai,” uzskata Saeimas deputāts.
