Kūtris: “Citadele” akciju pārdošanas dokumentus aprīlī vajadzētu atslepenot 2
Teorētiski valstij piederošo bankas “Citadele” akciju pārdošanas dokumentiem aprīlī vajadzētu būt publiski pieejamiem, pirmdien pēc parlamentārās izmeklēšanas par bankas akciju pārdošanu komisijas sēdes žurnālistiem sacīja tās priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (“No sirds Latvijai”).
Viņš norādīja, ka slēgtajā sēdē bija plānots iztaujāt bijušo ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski un bijušo Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāju Ansi Spridzānu, taču deputātiem jautājumu bija daudz, tāpēc paspēja uzklausīt tikai bijušo ministru.
Spridzānu paredzēts iztaujāt nākamajā komisijas sēdē. Savukārt uz aiznākamo komisijas sēdi paredzēts aicināt drošības struktūru un Valsts kancelejas pārstāvjus, lai vairāku izprast apsvērumus investoru izvēles procesā.
Tāpat viņš atzīmēja, ka Valsts kancelejai nosūtīts pieprasījums sniegt skaidrojumu, kāpēc bankas pārdošanas dokumentiem, piemēram, vēstulēm ar investoriem joprojām ir ierobežotas informācijas statuss. Deputāts piebilda, ka pēc marta beigām, kad noslēgsies bankas akciju pārdošanas process, teorētiski dokumentiem vajadzētu būt atslepenotiem. Valsts kanceleja atbildi gan vēl nav sniegusi.
Komentējot komisijas sēdē spriesto, Kūtris atzina, ka bieži bankas akciju pārdošanas procesā lemts, balstoties uz politiskiem, nevis ekonomiskiem apsvērumiem. Tāpat viņš minēja, ka sākotnēji akciju pārdošanas procesu bremzēja Eiropas Komisijas sāktā izmeklēšana par valsts atbalstu “Parex bankai”, no kuras savulaik tika izdalīta banka “Citadele”. Vienlaikus gan neesot skaidrs, kāpēc tika izvēlēts attiecīgais bankas pārdošanas modelis.
Jau rakstīts, ka pērn 13.novembrī Saeimas ārkārtas sēdē deputāti vienbalsīgi nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju bankas “Citadele” pārdošanas darījuma izvērtēšanai. Komisijas izveidi rosināja opozīcijā esošā partija “Saskaņa”, kuras pārstāvis Andrejs Elksniņš iepriekš paudis viedokli, ka, valdībai steigā pārdodot banku “Citadele”, ir radīti nosacījumi, ka Latvijas valsts nespēj ietekmēt bankas pārdošanas cenu, proti, valsts var nesaņemt pat jau iepriekš izskanējušo summu – 74 miljonus eiro. Viņaprāt, tas pastiprina aizdomas par korupciju darījumā.
Lēmumprojekts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi paredz, ka tai būtu jāizmeklē 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa atklātība un virzība, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritēriji, pārdošanas līguma noteikumi un citi aspekti.
Bankas “Citadele” valstij piederošās akcijas 12 starptautisku investoru grupa un “Ripplewood Advisors LLC” iegādājas par 74 miljoniem eiro.
Atbilstoši darījuma nosacījumiem jaunie bankas investori un līdzšinējais akcionārs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka palielinās bankas “Citadele” kapitālu par 10 miljoniem eiro. Darījums noslēgsies 2015.gada pirmajā ceturksnī, kad tiks saņemts atbilstošu uzraudzības iestāžu apstiprinājums. Pārdošanas cena var mainīties atkarībā no bankas darbības rādītājiem līdz 2014.gada beigām, salīdzinot ar plānotajiem rādītājiem. Tāpēc galīgā cena tiks noteikta 2015.gada pirmajā ceturksnī. Visi ieguvumi no iespējamās cenas korekcijas tiks ieguldīti bankas kapitālā. Pēc darījuma noslēgšanas “Ripplewood” piederēs 22,4% akciju, bet pārējiem investoriem 52,6% bankas akciju.
Banka “Citadele” dibināta 2010.gada 30.jūnijā, bet patstāvīgu darbību sāka 2010.gada 1.augustā, kad beidzās “Parex bankas” operacionālās sadalīšanas process. Valdība 2010.gada martā pieņēma lēmumu par “Parex bankas” restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no “Parex bankas” tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka – “Citadele”, bet “Parex banka” sāka darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt klasiskos banku pakalpojumus.
