Egils Līcītis: Kūtrim jauna kaklasiksniņa 7
Patlaban pa pieejamiem, vaļā parautiem kanāliem un atvērtām slūžām iedarbināti negatīvas informācijas sūkņi, kuru primārais uzdevums ir piepumpēt un pārplūdināt latviešu tautas masas ar vēstīm, ka valsts virzās pa nepareizu, neapgaismotu ceļu un tiek vadīta tā, ka akla vista labāk vadītu valdību.
Izlaistas valodas, ka Latvija ir ceļā uz diktatūru, ka te valda beztiesiskums, linča tiesa, cilvēku iebiedēšana, patvarīga privātpersonu mantas ekspropriācija, galējībās izplata viedokli, ka atgriezušies Staļina laiki, un par tumsas aizsegā nostrādātām nelikumībām valdošajai koalīcijai katrā ziņā nāksies dārgi samaksāt.
Tik neizšķirotu sēklu vagā kaisa opozīcijas redzamākie pārstāvji un konfrontējošie pilsoniskie aktīvisti.
Labu daļu no runātājiem vakaros mājās sagaida dusmīgas kundzes ar pavārnīcām rokā un vienu un to pašu jautājumu – atkal dzēri? Kam seko atbilde – vienu glāzīti, dārgā. Bet skaidrs, ka mājā pārnācējs ir pilnīgā mikiņā un pavārnīcas dancošana pa muguru ir attaisnojams soda mērs.
Jāatzīmē, ka uz izglītotiem cilvēkiem, kuriem ir plašāks apvārsnis un redzesloks, cujināšana pret valdību iespaidu neatstāj, bet mūsu vidū ir arī frukti, kuriem nācies vadīt zināmu laiku sociālās korekcijas iestādēs, un lētticīgi ļaudis, kuri atsaucas ikkatrai baumu cirkulācijai.
Nule valdības kritiķieriem pieslēgts vecs paziņa, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs un 12. Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kurš devis plašu interviju kādā tabloīdā zem virsraksta “Tā vairs nav demokrātija, virzāmies uz totalitārismu” un kura saprotamā kārtā iegulsnējas augšminētajā negatīvajā strāvojumā.
Lasītāji atcerēsies parlamentārieti Gunāru, kuru sākotnēji saitītē staidzināja un baroja varonīgā sieviete, “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba, bet vēlāk, pasprucis vaļā un aizbēdzis no vecās saimnieces, Kūtris pieklīda Zaļo un zemnieku savienības frakcijai.
Diemžēl nākamajās vēlēšanās balsstiesīgie pilsoņi laikam tak atcerējās ZZS listē noslēpušos, iekontrabandēto bijušo Gulbenes pojenes draudziņu un nevēlējās veco zēnu redzēt Saeimas deputātos.
Likās, pazudīs puisis, aizies čigānos, būs spiests pieteikties zaldātos, bet nekā. Rekur, turas, pieķēries zaļzemniekiem kā dadzītis, dalās ar savu intelektuālo īpašumu un Satversmes tiesneša pieredzes bagāžu avīzēs. Iztaujātais Kūtrītis ar garu degunu saodis valstī “policejiska režīma pazīmes”, jo šābrīža politiķi esot ierakstījuši likuma normu, ka naudas īpašniekam ir pienākums izskaidrot, no kurienes naudu ņēmis.
Vai valstij esot jādod tiesības paģērēt, lai cilvēks izstāsta, kur viņam griežas tādas summas?
Nē, jo tā ir pārforsēta iejaukšanās personas privātajā dzīvē. “Cilvēks varbūt pa kluso naktī nodarbojas, piemēram, ar prostitūciju. Aizliegtā uzņēmējdarbība? Nav nomaksāti nodokļi? Tad uzlieciet nodokļus!” trulos valsts varas nezinīšus pamāca Kūtris, pierādīdams, ka arvien ir teicamā juridisko zinātņu maestro formā. Intervijas noslēgumā Kūtra kungs strādā virsstundas Aivara Lemberga aizstāvībā, bet tas jau laikam obligāti jādara.
Tā vērtējot, no bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja nāk ārā tādas gudrības, par kādām līdz šim varēja lasīt Konversācijas vārdnīcā un bībelstāstos. Pēc šādām tirādēm tālākais ceļš ievērojamo gara darbinieku, jādomā, vedīs uz Valsts padomi. Kad to nodibinās, Gunārs Kūtris būs pirmais kandidāts kļūšanai par Vecajo padomes locekli kā nevainojama tiesiskuma un labas pārvaldības koloss.
