No Jāzepa par Zepu 24
Gadsimtu gaitā uzvārds var būt grozīts un pārveidots līdz nepazīšanai, tāpat arī par izcelsmes vietu var diskutēt. Latgalē 19. gs. pēc dzimtbūšanas atcelšanas nenotika masveida uzvārdu došana kā Vidzemē vai Kurzemē – latgaliešiem uzvārdi jau bija. Lai gan to pirmsākumi meklējami jau 16. gs., vairākums piešķirti tieši 18. gadsimtā. Arī uzvārdu veidošanās notika ļoti pakāpeniski, dabiski – daudzu pamatā ir patronīmi, atvasināti no personvārdiem – piemēram, Andžāns varētu būt radies no vārda Andris, Andžs, Andžejs (Andreja poliskais variants), respektīvi, Andreja dēls (varbūt arī kāda cita saistība ar vārdu Andris). “Interesanti, ka Andžāni kā apdzīvotas vietas nosaukums izplatīts Dienvidlatgalē, Daugavpils pusē, bet Ziemeļlatgalē Andžānu nav. Šāda tendence atkārtojas vairākkārt. Ja vienā pusē uzvārds ļoti izplatīts, citā tas nav sastopams gandrīz nemaz. Līvānu pusē ir apdzīvota vieta Zepi, ir arī šāds uzvārds. Tas ir iespējams atvasinājums no vārda Jāzeps – atsevišķos novados Jāzeps saīsināti tiek saukts par Zepu, Zepiņu. Līdzīgi arī ciema nosaukums Stašuļi un uzvārds Stašulis. Iespējams, nosaukums radies, pateicoties kādam Staņislavam jeb Stasim, Stašam, kurš šajā vietā veiksmīgi saimniekojis un palicis atmiņā. Gan vietvārdos, gan uzvārdos mēdz būt asociācijas ar ārējo izskatu vai cilvēka īpašībām – lielais, mazais, garais, kreilis u. c., piemēram, Garjuri, Kairiši (sal. latv. izlokšņu kairais, liet. kairys “kreisais”). Jau vairākus gadus, gatavojot materiālus latgalistikas konferencēm, pētu ciemu nosaukumu izcelsmi Latgalē un arvien vairāk pārliecinos par to saistību ar uzvārdiem. Liels prieks, ka tagad latgaliešu uzvārdi apkopoti vienviet, turklāt parādīta arī to ģeogrāfiskā izplatība. Var paņemt jebkuru uzvārdu un redzēt, kur tas bija izplatīts 1935. gadā, kādos variantos pierakstīts. Tas ir labs izejas materiāls arī dzimtu vēstures pētniekiem,” stāsta ģeogrāfe O. Kovaļevska.
Reklāma
Reklāma
