Pirkstiņspēles un citas nodarbes mazulim pirmajā gadā viņa attīstībai no Montesori pedagoģes 0
Labākais palīgs – ģimene
Cilvēka organisms darbojas kā vienots veselums. Sīkā pirkstu motorika, tāpat kā valoda, sniedz iespēju izzināt apkārtējo pasauli. Redze, dzirde, runa un kustības ir cieši saistītas. Tāpēc pirkstu vingrinājumiem ir milzīga loma bērna izaugsmes procesā, bet, uzsākot skolas gaitas, ar vingriem pirkstiem varēs labāk apgūt rakstītprasmi.
Muskuļi attīstās pakāpeniski. Vispirms mazulis prasmīgāk iemācās kontrolēt savas rokas, pēc tam secīgi apgūst mazās motorās funkcijas jeb darbošanos ar pirkstiņiem. Kopš dzimšanas brīža viņa uzmanība ir atvērta dažādiem stimuliem – motorajiem, kognitīvajiem, sociālajiem. Bērns uztver, apstrādā un uzkrāj savā atmiņā lielu skaitu stimulu un sāk veidot savas dzīves pieredzi.
Pirmajā mēnesī mazā plaukstas ir savilktas dūrītēs, dominē izteikts palmārais tveršanas reflekss – pieskaroties bērna plaukstai, viņš savelk pirkstus dūrē. Jau trešajā mēnesī mazulis ieinteresēti spēlējas ar savām rociņām, pirkstiņiem. Pēc kāda laika apgūst prasmi satvert priekšmetus ar visu plaukstu, pārlikt tos no vienas rokas otrā, lieto pincetes veida tvērienu, iemācās mest, izvilkt, ielikt priekšmetus no trauka, novietot vienu klucīti uz otra. Acu un roku kustības trenējoties kļūst koordinētākas. Bērns pats iegūst pieredzi un attīsta sevi, taču labākais starpnieks tam ir ģimene. Pirmajā dzīves gadā svarīga ir vizuālā un audiālā stimulācija, kurā bērniņš tiek mudināts darboties ar rokām. Virs gultiņas var pakarināt krāsainas bumbiņas vai virtenes: kustinot tās uz priekšu un atpakaļ, pa labi un pa kreisi, stiepjot uz leju un augšu, tiek sniegta telpas izpratne.
Ar laiku veidojas un atmiņā nostiprinās koordinētākas darbības, automatizētās kustības kļūst precīzākas un mērķtiecīgākas. Stabilizējoties nervu sistēmai, uzlabojas muskuļu kontrole.
Bērnam jādod dažādas formas un faktūras rotaļlietas, kuras viņš var saņemt rokās, izpētīt, trenēt plaukstu un pirkstu darbību. Tās var būt dzīvnieku figūriņas, riņķīši, grabulīši, zvaniņi un tamlīdzīgas lietas. Lai sekmētu darbošanos ar abām rokām, ieteicams izvēlēties lielas, skanīgas, kustīgas mantas.
Spēlēšanās ir aktīva darbība, taču attīstībai var izmantot arī pasīvas metodes, kurās mazulis ir uztvērējs, nevis darītājs, piemēram, pamasēt rociņas, paglaudīt, nobučot katru pirkstiņu, izlikties, ka kož, ļaut sajust dažādus pieskārienus. Vannojoties ūdenī jāliek gan peldoši, gan grimstoši priekšmeti, jo pētot un eksperimentējot mazulis nonāks pie jauniem atklājumiem.
Spēles ieteicams apvienot ar vārdiem – pastāstīt, kas ir rokās esošais objekts, no kāda materiāla tas gatavots, ko tas dara, kur to labāk nolikt. Pirmie divi dzīves gadi ir ļoti svarīgi klausīšanās prasmju, runas un valodas attīstības procesā.
