Kustinām muskuļus – arī sīkos un dziļos! Kustības pret dažādām kaitēm 4
Līdzeklis, kas palīdz atbrīvoties no jebkuras kaites, ir mūsos pašos, pārliecināts medicīnas zinātņu doktors Sergejs Bubnovskis. Viņš izveidojis atveseļošanās sistēmu, kuras pamatā ir gribasspēks un dziļo muskuļu trenēšana. Ja ņem vērā šī vīra padomus, pat ar dažiem vienkāršiem, bet pareizi, regulāri un bez steigas izpildītiem vingrojumiem iespējams izvairīties, piemēram, no locītavu operācijas.
Par to pārliecinājusies fizioterapeite Anita Elksne, meklējot alternatīvu ārstu nozīmētajai ceļa locītavas operācijai.
“Uzgāju Sergeja Bubnovska grāmatu Sāp ceļi – ko darīt? Uzticību viesa gan autora profesionālais atvēziens – profesors, medicīnas zinātņu doktors, veselības atgūšanas centra vadītājs Maskavā, gan fakts, ka atziņu pamatā ir viņa paša atveseļošanās pieredze pēc smagas autoavārijas. Izlasījusi sapratu, ka tieši šo informāciju esmu meklējusi.”
Anita aizbrauca uz Maskavu, tikās ar profesoru. Grāmatā apgūto pārbaudīja nodarbību kursā, pēc šīs metodes strādā ja mājās. Iepriecināta par sasniegto – bez ķirurģiskas iejaukšanās var iztikt! –, pabija centrā otrreiz. Pārliecība, ka Bubnovska kustību terapija jeb kineziterapija ir godā ceļama alternatīva agrāk iepazītām ārstēšanās metodēm, tikai stiprinājusies.
Smadzenes komandē, muskuļi izpilda
Veselības pamatā ir divu orgānu (kineziterapijā arī muskuļi tiek uzskatīti par orgānu) – smadzeņu un muskuļu – sadarbība. Viens komandē, otrs izpilda.
Cilvēka ķermenī ir vairāk nekā tūkstotis dažāda veida muskuļu. Tos caurauž asinsvadi un nervi. Muskuļi darbojas tikai slodzē – sasprindzinoties un atslābstot. Ja tie aktīvi strādā, labi funkcionē arī asinsrites sistēma. Ne velti fiziologi muskuļus dēvē par perifēro sirdi!
Cilvēka anatomiskā attīstība beidzas aptuveni 22 gadu vecumā. Šajā laikā muskuļu masa svārstās no 40 līdz 45 procentiem; Bubnovskis lieto terminu muskuļu konstante. Ja pēc ķermeņa fizioloģiskās nostabilizēšanās visi muskuļi netiek pietiekami noslogoti, jau gada laikā 1 procents to masas var zust – zaudēt elastību, apjomu un garumu. Atrofētās šķiedras mazina asinsvadu caurlaidību un noslēdz nervu impulsu padevi, vietā atstājot hroniskas kaites balsta un kustību sistēmā.
Jebkuras locītavas – arī mugurkaula – veselība ir atkarīga no muskuļu (īpaši – dziļo) un saišu stāvokļa, kuri par šo locītavu atbildīgi. Diemžēl daudzas ikdienas kustības un pat veselīgā dzīvesveida aktivitātes – slēpošana, skriešana, nūjošana – bieži noslogo tikai dažas muskuļu grupas, paravertebrālos jeb dziļos muskuļus atstājot novārtā. Visbiežāk no tā cieš muguras un lielo locītavu veselība. Vispirms ir izmaiņas gaitā, stājā, pašsajūtā, tad parādās sāpes. Parasti atrodas aizbildinājums: grūts darbs, daudz stresa, organisms nolietojas. Nevarēšu paciest, iedzeršu tableti!
Kineziterapija šādu attieksmi nepieņem, jo balstās pārliecībā, ka organisms ir pašregulējoša, pašpietiekama un pašatjaunojoša sistēma. Tā apgāž priekšstatu, ka muskuļu zudums ir nenovēršams, un pierāda: regulāri un pareizi noslogojot arī dziļos muskuļus, laika ritumā to spēks un izturība samazinās nenozīmīgi. Muskuļu spēku iespējams ne tikai nezaudēt, bet pat atjaunot jebkurā vecumā. Tikai jāiemācās atrast tos, kas slikti strādā vai atrofējušies, un novest līdz piepūlei. Īpaši tas attiecināms uz dziļajiem muskuļiem, kas atrodas vistuvāk mugurkaulam un locītavām.
Jebkuras locītavas veselība ir atkarīga no muskuļu un saišu stāvokļa, kuri par šo locītavu atbildīgi.
Muskuļu spēku iespējams ne tikai nezaudēt, bet pat atjaunot jebkurā vecumā.
Pretsāpju līdzekļu apdullinātiem muskuļiem nodrošināt darbaspējas ir daudz grūtāk.
Neturēt muskuļus badā
Ja muskulis distrofēts, taču dzīvs (sāp), atveseļošanai to nepieciešams pabarot – apgādāt ar skābekli, olbaltumvielām, mikroelementiem, kā arī attīrīt no balastvielām. Tas iespējams, vienīgi nodrošinot slodzi, liekot regulāri saspringt un atslābt. Šim nolūkam neder savā nodabā veikta roku un kāju izplivināšana – jāveic speciāli vingrojumi, kas atslogo locītavas, bet nodarbina vajadzīgos muskuļus, skarot arī sīkākos un dziļākos. Turklāt atceroties, ka organismā viss ir savstarpēji saistīts vienotā kinemātiskā ķēdē.
Piemēram, roku pirkstgalu tirpšana ir sekas plecu joslas sīko muskuļu nespējai tikt galā ar savām funkcijām. Lai situāciju labotu, slodzē jāiesaista pāri par simts ķermeņa muskuļu.
Bieži sastopamā mugurkaula disku trūce un tās radītās sāpes pauž, ka starpskriemeļu diskiem piestiprinātie paravertebrālie muskuļi ir atrofējušies un vairs nespēj nodrošināt kapilāro asins pieplūdi.
Sāpes muguras jostasdaļā var būt norāde uz ārdošiem procesiem lielajā gūžas muskulī un divgalvainajā augšstilba muskulī. Kāju muskuļi ir visa ķermeņa amortizatori – kamēr nav atjaunotas to darbaspējas, nevar atveseļot muguru.
Bez iedziļināšanās fizioloģijā un anatomijā šīs nianses grūti saprast? Taču mūžvecais princips, ka skolotājs uzrodas, tiklīdz skolnieks šim tikšanās brīdim gatavs, darbojas joprojām. Vēršoties pie šīs jomas pārzinātājiem – mediķiem, sporta instruktoriem –, var atrast vajadzīgās atbildes. Taču par kompetentu padomdevēju var kļūt arī jebkura no Sergeja Bubnovska grāmatām.
Novērtēt maģisko trijnieku
Sekojot kineziterapijas ieteikumiem, ikviens var nepieļaut muskuļu distrofijas izraisītas muguras un locītavu sāpju rašanos (vai tās aizkavēt), apgūstot un regulāri izpildot vismaz trīs tā sauktos maģiskos vingrojumus – pietupienus, vēdera preses trenēšanu un atspiešanos.
Ķermeņa anatomisko uzbūvi nosacīti var iedalīt trīs savstarpēji savienotos stāvos: uz pirmo stāvu attiecināmas pēdas, kājas, iegurnis, uz otro – vēders, krūtis, mugura, uz trešo stāvu – pleci, kakls, galva.
Katram no tiem atbilst vingrojums, kas gan trenē stāvam piederošo orgānu muskuļus, gan veiksmīgi sasaista šo slodzi ar pārējo organismu.
Pietupieni
(1. stāva veselībai) – sākuma stāvoklī kājas plecu platumā, rokas taisnas, izstieptas uz priekšu. Pietupstoties kājas taisnā leņķī – dibena un augšstilbu līnija paralēli grīdai, apakšstilbi tai gandrīz perpendikulāri. Grūtības vingrojuma izpildē sagādā tas, ka dibena muskuļi no mazkustīga dzīvesveida parasti ir stīvi un savilkti, tāpēc sākumā ieteicams turēties pie nekustīga balsta.
Ritmiska kāju saliekšana un atliekšana, liekot perifērajiem muskuļiem darboties kā sūknim, mazina slodzi sirdij.
(Tiem, kuriem iekšējo orgānu noslīdējums, nabas trūce, mirdzaritmija vai lielas problēmas gūžas un ceļu locītavās, tas jādara tikai speciālista vadībā.)
Vingrojums vēdera presei
(2. stāva veselībai) – no guļus stāvokļa, ar rokām pieturoties pie nekustīga balsta, celt augšā taisnas (ja tā ir grūti – nedaudz saliektas) kājas un virzīt pāri ķermeņa perpendukulam, līdz iztaisnojas muguras izliekums.
Aktivējot vēdera muskulatūru, tiek veicināta iekšējo orgānu apasiņošana, kas īpaši svarīgi tiem, kuriem kūtrs vēders.
(Ja ir nabas trūce, šo vingrojumu drīkst izpildīt tikai speciālista vadībā.)
Atspiešanās
(3. stāva veselībai) – balsts guļus, ķermenis taisns, rokas saliektas elkoņos. Iztaisnojot rokas un atrodoties balstā uz kāju pirkstgaliem, celt ķermeni paralēli grīdai, vienlaikus raugoties, lai strādā arī muskuļi starp lāpstiņām.
Vingrojums atslogo plecu joslu, uzlabo asins atteci no smadzenēm, aktivizē starpribu muskulatūru, kas piedalās plaušu apasiņošanā.
(Kam organisms novājināts, atspiešanās jāveic no augstākas plaknes – galda vai sienas.)
Bieži dzirdam: man ļoti sāpēja – mugura, ceļi, rokas –, bet poliklīnikā veicu epidurālo blokādi, mājās iedzēru pretsāpju zāles, tagad ir labāk. Kineziterapijas skatījumā tā ir nostāšanās pret savu veselību, jo pretsāpju līdzekļu apdullinātiem muskuļiem nodrošināt darbaspējas un atjaunot saikni ar pārējo organismu ir daudz grūtāk.
Sāpes uztveramas kā muskuļa kliedziens pēc palīdzības: man nav ko ēst – ja bads turpināsies, iešu bojā! Kamēr muskulis sāp, tas ir dzīvs. Pretsāpju līdzeklis tam uzdod kā ar vāli pa galvu. Cik reizes pēc tādas anestēzijas vēl var celties un kādu pašatjaunošanās un pašregulēšanas spēju rādīt? Pat tad, ja uz mirkli vairs nesāp, ārdošās norises organismā turpinās, tikai akūts process tiek pārvērsts hroniskā.
Bubnovskis uzskata: mazas sāpes pacietīsim, lielas nepieļausim! Ja sāp – aukstas kompreses (tam der speciāli, ledusskapī glabājami gela maisiņi) un turpināt slodzi!
Ja ļoti sāp, 5–10 sekunžu ilga iegremdēšanās vannā ar aukstu ūdeni, saslapinot arī galvu. Ja vannas nav, der auksta duša. Aukstums jeb krioterapija ir straujas iedarbības anestēzijas līdzeklis. Tā ietekmē organisms izstrādā proteīnus, kas cīnās ar iekaisumu.
Bubnovskis mēdz atkārtot, ka kineziterapija domāta tikai stiprajiem ar lielu gribasspēku. Diemžēl, viņš saka, vidējais statistiskais cilvēks ir slinks, bailīgs, neuzņēmīgs un nepacietīgs.
SVARĪGI
Šī slodze vajadzīga katru dienu – no 5 līdz 10 vingrojumiem katrā sērijā, starp sērijām (to ne mazāk kā 3) – 30 sekunžu atpūta. Sēriju un vingrojumu skaitu pakāpeniski palielina, nebaidoties no piepūles. Slodzes laikā – piere mikla, ķermenis iesvīdis. Kad sejā iesitas karstums un liekas – vairs nevaru, vēl mazliet jāvar.
Vingrojot – diafragmālā elpošana; izelpa tikai slodzes maksimumā – ar strauju gaisa plūsmas grūdienu skaļi izdvests HA–A.
IEVĒRO
Bubnovska atveseļošanās sistēma rāda, ka ceļu uz veselību, no vienkāršākā virzoties uz sarežģītāko, katrs var sākt tieši tūlīt. Un no tā veselības vai neveselības stāvokļa, kurā patlaban atrodas:
1. Dienu sākt nevis ar siltu, bet aukstu rīta dušu. Šis šoka moments nodrošina organisma ātrāku atmošanos, turklāt mudina mūsu iekšējo ķīmisko laboratoriju izstrādāt proteīnus cīņai ar iekaisumu.
2. Fiziskajās aktivitātēs apzināties nepieciešamību arī pēc dziļo muskuļu noslogojuma, kas panākams tikai ar spēka vingrojumiem. Ja muskuļi veido vismaz 40 procentus ķermeņa masas, auguma formai nav nozīmes – vari būt dūšīgs, bet vesels, un slaids, taču slims.
3. Vērīgāk paanalizēt savus priekšstatus par veselīgu dzīvesveidu. Saules gaisma, gaiss, ūdens, kustības, ēdiens, atpūta, miegs – vai šie elementi vienmēr ir īstajā proporcijā? Saprātīgas korekcijas šajās jomā noteikti radīs arī izpratni, ka panaceja – līdzeklis, kas palīdz atbrīvoties no jebkuras kaites, – ir mūsos pašos. Lai atrastu, jāmācās ne tikai savu ķermeni sajust, saprast un pārvaldīt, bet arī par to rūpēties.
