Kusties, un smadzenes novecos lēnāk! 0
Regulāras fiziskās aktivitātes pasargā smadzenes no saraušanās, kas citādi ir dabisks novecošanās process, secinājuši Edinburgas universitātes zinātnieki.
“Ja jūs vēlaties nodarbināt prātu, spēlējot šahu, izvēlieties pretinieku no pilsētas otras puses un aizskrieniet pie viņa,” rakstā, kas publicēts žurnālā “Neurology”, ierosina skotu pētnieki. Viņu īstenotajā pētījumā smadzeņu magnētiskā rezonanse tika veikta vairāk nekā sešsimt cilvēkiem vecumā no 70 līdz 73 gadiem. Zinātnieki atklāja spēcīgu un tiešu saikni starp regulārām fiziskām aktivitātēm un smadzeņu lieluma samazināšanās iespēju. “Septiņdesmit gadu vecumu sasniegušiem cilvēkiem, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem, kaut vai pāris reizes nedēļā dodas garākās pastaigās, smadzeņu spējas nesamazinās tik strauji kā viņu vienaudžiem, kuriem fizisko aktivitāšu nav gandrīz nemaz,” interneta vietnei LiveScience.com skaidroja viens no pētījuma autoriem Edinburgas universitātes profesors Alans Govs.
Pētījums aizsākts jau tālajā 1947. gadā, kad skotu zinātnieki pārbaudīja vairāk nekā tūkstoš vienpadsmit gadu vecumu sasniegušu bērnu garīgās spējas. Šiem cilvēkiem laika gaitā veicot vēl citas pārbaudes, pētījums rezultējās, izpētot 638 cilvēku smadzeņu magnētiskajā rezonansē iegūtās analīzes. Un tiem, kuri nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm – gan garākām pastaigām un līdz pat smagiem fiziskiem vingrinājumiem –, smadzeņu spējas, vecumdienas sasniedzot, bija labākas. Turklāt neatkarīgi no intelekta koeficenta, kas tika aprēķināts jau bērnībā.
Gova vadītā zinātnieku grupa gan nav spējusi izskaidrot, kāds ir bioloģiskais iemesls, kāpēc fiziskās aktivitātes saglabā smadzeņu spējas. Vienlaikus skotu zinātnieki nenoliedz iespēju, ka “veselīgas” smadzenes prasa fiziskās aktivitātes, nevis fiziskās aktivitātes nodrošina “veselīgas” smadzenes.
