Nesēdi sakrustotām kājām! Kustības veselām vēnām, vieglākām un skaistākām kājām 0
Vasarā, kad valkājam svārkus, vairāk pievēršam uzmanību kāju veselībai, lai tās izskatītos un arī justos labi. Sievietēm, kurām parādījies vēnu tīklojums vai raizes sagādā pietūkums un smagums, “Veselības centra 4” fizioterapeite Liene Rozentāle-Amoliņa iesaka vingrojumos, kas kājas padarīs vieglākas, skaistākas un veselīgākas.
Fizioterapeite stāsta, ka arī pie viņas vēršas pacienti ar vēnu problēmām, turklāt aizvien jaunāki. Tās kļūst aktuālas, ja ir grūtniecība, liekais svars, pārmantots saistaudu vājums. Problēmas veicina sēdošs darbs vai, tieši otrādi, ilgstoša stāvēšana. Vēnu stāvokli var pasliktināt smagumu cilāšana un karstums. Var kaitēt hormonālās kontracepcijas līdzekļu un hormonu aizstājējterapijas lietošana, aktīvā un pasīvā smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids un kūtra zarnu darbība, kā arī regulāra staigāšana augstpapēžu apavos.
Ja kājās jūtams smagums un tūska, ieteicams veikt vingrojumus vēnu veselības profilaksei, taču vēlams arī vērsties pie ārsta, jo nopietnas vēnu problēmas gadījumā, kad jādomā par operāciju, šie vingrojumi nelīdzēs. Tie ir piemēroti pēc operācijas, kā arī ikdienā muskuļu un vēnu stiprināšanai, stāsta speciāliste.
Kas ieteicams
Ieteicamākais vingrojums varikozām vēnām ir staigāšana, kas tonizē, stiprina ikru muskuļus, mobilizē locītavas un uzlabo venozo atteci. Ārsti rekomendē dienā pastaigām veltīt vismaz 30 minūtes. Jāizmanto katra iespēja izkustēties, izmantot kāpnes, nevis liftu, iet ar kājām vai vismaz izkāpt pāris pieturas ātrāk, nevis visu ceļu braukt ar sabiedrisko transportu vai automašīnu.
Riteņbraukšana (vēlams ar elastīgām zeķēm) ir piemērota ikru muskuļiem, tā nerada tik lielu slodzi locītavām un kauliem kā, piemēram, skriešana. Tā arī ir efektīva asinsrites un vēnu veselības uzlabošanai, bet var būt traumatiska locītavām, saitēm. Ieteicams skriet ar amortizējošiem apaviem pa relatīvi mīkstu segumu, piemēram, zālienu.
Piemērota slodze ir peldēšana, kas veicina vazokonstrikciju (asinsvadu sašaurināšanos), mobilizē locītavas un muskulatūru. Ūdens ārējā kompresijas iedarbība un horizontālais stāvoklis uzlabo venozo atteci. Īpaši ieteicams ir vēss ūdens. Slimnieki, kuri nevar peldēt, ūdenī var staigāt, jo tas rada graduālu spiedienu kājām.
Ieteicama nodarbe ir distanču slēpošana, kas uzlabo pēdas, ceļa locītavas un apakšstilba funkcijas.
Ko nevajag darīt
Ja ir varikozas vēnas, nav ieteicamas fiziskās aktivitātes uz cieta seguma, kā arī aktivitātes ar straujām kustībām, spiediena maiņu, augstu kāju traumatisma iespēju, piemēram, futbols, basketbols, volejbols, teniss. Ja tomēr izvēlas šos sporta veidus, nevajag vilkt elastīgās vēnu zeķes.
Nevajadzētu nodarboties ar smagumu celšanu, arī trenažieru zālē.
Nav piemēroti vingrojumi, kas rada slodzi vēdera muskuļiem, izklupieni.
Vajadzētu izvairīties no augstpapēžu apaviem, kas vājina ikru muskuli un nomāc asinsriti kājās. Tāpat neiesaka apavus pilnībā bez papēža. Tam vēlams būt 3–4 centimetrus augstam.
Vēnu veselībai kaitē ilgstoša sēdēšana un stāvēšana. Sēžot nevajadzētu likt kāju pār kāju, jo tas traucē asinsritei.
Ieteicams konsultēties ar ārstu par piemērotu kompresijas zeķu izvēli, kas atvieglo dzīvi, ceļojot, ilgstoši stāvot, kā arī grūtniecības laikā.
Zināšanai
* Sēdēšanu un stāvēšanu labāk aizvietot ar gulēšanu un staigāšanu.
* Nevajag sēdēt ar sakrustotām kājām.
* Ilgstoši sēžot vai stāvot, jākustina pēdas.
* Ja ilgstoši jāsēž, braucot ar automašīnu vai lidojot, vēlams bieži piecelties no krēsla.
* Labvēlīga ir vēsa duša vai pelde. Aukstums rada vazokonstrikciju, kam ir pretiekaisuma efekts.
* Jāizvairās no karstas vannas un pirts. Pēc siltas dušas kājas vēlams noskalot ar 30–60 grādu ūdeni.
* Nevajag ilgstoši atrasties saulē. Karstums nelabvēlīgi ietekmē bojātos asinsvadus, tie izplešas un kļūst lielāki.
* Ieteicams uzturā lietot produktus, kas satur šķiedrvielas un C vitamīnu.
