Kustības dod možumu un uzlabo domāšanu 0
Seniori vasarā visvairāk fiziskajām aktivitātēm izmanto darbošanos lauku īpašumā vai mazdārziņā.
* Marina no Priekuļu novada teic, ka viņai vasarā jāpļauj samērā liela platība – pushektārs – piemājas īpašumā, kur atrodas arī augļu dārzs. Tāpat jāizcērt krūmi un augļu koku nokaltušie zari. “Brīžiem šķiet, ka nepietiks spēka, tomēr esmu priecīga, ka varu kustēties,” teic Priekuļu novada saimniece. Nākamais darbs viņas saimniecībā būšot dobes gatavošana velēnā zemeņu pārstādīšanai. Dobēs aug burkāni un dārzeņi. Marina ir bijusī sportiste – jaunībā nodarbojās ar vieglatlētiku (skrēja vidējās distances) un savu sirdslietu sporta tūrismu – brauca ar laivu pa upēm gan Latvijā, gan ārpus tās robežas. Šajā sporta veidā iegūta 1. sporta klase. Patlaban, 76 gadu vecumā, regulāri iznāk doties ar velosipēdu uz četrus kilometrus tālo autoveikalu pēc zivīm. “Man ir suns un kaķi, kas disciplinē šādiem braucieniem,” iemeslus atklāj saimniece. Savukārt ziemā viņa izmantojot Priekuļu cilvēkiem doto priekšrocību – slēpot sagatavotā trasē. Bez fiziskajām aktivitātēm Marinai spēku dodot arī dārzā izaugušie zaļumi un pašas vāktās zāļu tējas. Viņa arī seko līdzi notikumiem Londonas olimpiskajās spēlēs.
* Pēc rīta rosmes un norīvēšanās uz redakciju zvanīja dundadznieks Vilnis Petrovics, kura māja un pirtiņa ieraugāma, iebraucot šajā Latvijas vismazākajā pilsētā. “Dārzā mums aug viss, tostarp salāti, kāposti, gurķi, burkāni un citas ēdamas lietas. Dundagā gandrīz visas ģimenes kopj mazdārziņus. Izaudzētā raža palīdz, tomēr, vērtējot valsts līmenī, miljoni latu pabalstos tiek nelietderīgi maksāti darba spējīgajiem cilvēkiem,” uzsver V. Petrovics. Viņš teic, ka pārsteidz daudzu trūcīgo cilvēku nevēlēšanās ņemt rokās kapli vai lāpstu un darboties. Viņaprāt, tās ir 50 gadu komunistu valdīšanas sekas. “Varu salīdzināt, kā cilvēki strādāja ulmaņlaikā un patlaban. Trīsdesmitajos gados cilvēki strauji kļuva turīgi, bet pašlaik slaisti velk visu valsti atpakaļ,” tā dundadznieks, kam jau 80 gadu.
* Valdis Evarts no Rēzeknes arī atzīst, ka ārpus Rēzeknes esošās vasarnīcas mazdārziņā izaudzētā raža ir labs atspaids mazajai pensijai un ļauj saglabāt tonusu. “Darbi piemājas saimniecībā nav mehanizēti, tāpēc fiziskā slodze ir jūtama,” saka V. Evarts. Daļu mantojumā saņemtās zemes viņš iznomājis, tomēr nomas maksu no nomnieka neņem. Viņš aicina padomāt par zemes iztirgošanu ārzemniekiem, kas Latvijas cilvēkus padarīs par kalpiem.
* Aina Ostrovska teic, ka vasarā fiziskā slodze noteikti ir lielāka nekā ziemā un ka tā ir pietiekama. “Par ravēšanu savā dārziņā atšķirībā no darbošanās trenažieru zālē nav jāmaksā. Dārzā cenšos izaudzēt visu vajadzīgo un kustos no rīta līdz vakaram,” tā Ostrovskas kundze.
* Rīdzinieks Jānis stāsta, ka mazdārziņu atdevis jaunajai paaudzei, tomēr viņi aizņemtības dēļ – jāaudzina divi mazi bērni – neko tajā nedarot. “Pats dārziņā darbojos diezgan daudzus gadus, tomēr patlaban vecuma dēļ vairs neko darīt nevaru,” tā mūsu lasītājs.
* Miervaldis Ceimurs no Dundagas atzīst, ka fiziskās aktivitātes aizvien dod možumu un uzlabo domāšanu, tāpēc nedrīkst “tikai gulēt gultā”. Viņš saka: “Savulaik pārstāvēju Latvijas vieglatlētikas izlases otro komandu un Latvijas Universitātes otro komandu, bet pusmūžā pievērsos lielajam tenisam. Aizraušanās bija tik stipra, ka vadīju arī Latvijas Tenisa federācijas tiesnešu kolēģiju.” Patlaban M. Ceimurs mantojumā no vectēva saņemtajā mājā septiņus kilometrus no Kolkas skalda malku, pļauj zāli un izcērt krūmus. Kopā ar sievu dodas peldēties jūrā. “Visiem noteikti iesaku iespējami vairāk kustēties. Mēs redzam, ka arī Rīgā aizvien vairāk cilvēku cenšas skriet un nūjot,” tā M. Ceimurs.
