Vai Latvijā izdosies celt vidējo mūža ilgumu līdz 90 gadiem? Vērtē ģimenes ārsti 3
Zaiga Zariņa, ģimenes ārste Raunas un Vecpiebalgas novadā: “Latviešu tauta ir stipra! Mēs varam nodzīvot ne tikai 90, bet arī 120 gadus! Protams, katram pašam ir jārūpējas par savu veselību, jāpiekopj aktīvs dzīvesveids un jākustās katru dienu. Ja cilvēks visu mūžu ir strādājis valsts labā, tad arī valstij vajadzētu pienācīgi rūpēties par saviem iedzīvotājiem vecumdienās. Jaunieši jau domā laikus par savu veselības stāvokli, taču tas pats ir jādara arī vecāka gada, gājuma cilvēkiem. Galvenais ir kustēties, kustēties un vēlreiz kustēties!”
Juris Kraģis, ģimenes ārsts Pāvilostas novadā: “Uzskatu, ka 50 gados nebūs iespējams sasniegt šo mērķi, jo arī Latvijas ekonomiskā situācija, kas būtiski ietekmē cilvēka mūža ilgumu, nebūs tā labākā pasaulē. Domāju, ka mums neizdosies apsteigt arī Japānu, kur mūža ilgums ir ievērojams. Lai paildzinātu savu mūža ilgumu, vispirms ir jārūpējas par savu veselību. Problēmu gadījumā laikus ir jāvēršas pie ārsta. Arī valstij jāpalielina finansējums veselības aprūpei, lai visiem cilvēkiem būtu pieejami veselības aprūpes pakalpojumi. Lielāka uzmanība jāpievērš veselības izglītībai. Diemžēl kopējais Latvijas sabiedrības veselības stāvoklis ir vērtējams kā ļoti destruktīvs, jo viss iet tikai uz bēdīgo pusi. Piemēram, daudz runā par to, ka vēzi pacientiem vajadzētu atklāt agrāk, bet kā lai to atklāj, ja cilvēkam uz izmeklēšanu vien jāgaida trīs mēneši? Pa šiem trīs mēnešiem ne tikai vēža stadijas var progresēt, bet cilvēks var pat nebūt vairs uz šīs zemes.”
Maruta Erniņa, ģimenes ārste Auces novadā: “Mērķis, protams, ir jauks, bet šaubos, ka to izdosies sasniegt. Pašlaik arī bērnu veselības stāvoklis ir stipri sabojāts gan ar pārtiku, gan arī ar modernajām tehnoloģijām. Ja arī katrs vēlētos paildzināt savu dzīves ilgumu, tad būtu jānodarbojas ar aktīvu dzīvesveidu jebkurā vecumā. Protams, nevajadzētu arī pārvērtēt savus spēkus, lai slodze nav par lielu. Labi jāizguļas, kā arī jāatrodas svaigā gaisā. Arī valstij cilvēkus vajadzētu vairāk ieinteresēt un censties popularizēt aktīvu dzīvesveidu, piemēram, orientēšanās sportu. Skolās bērniem ir jābūt vairāk sporta stundām. Šobrīd mēs neesam tā veselīgākā tauta. Jāsaprot, ka cilvēkam pašam jārūpējas par savu veselību. Arī ārstu ieteikumiem vajadzētu paklausīt, bet ne visi to dara.”
Ieva Pūpola, ģimenes ārste Aizputes novadā: “Mūsu veselības aprūpes sistēma nav vēl tā sakārtota, lai sasniegtu tik augstu vidējo dzīves ilgumu. Arī sabiedrībai ir jāvēlas līdzdarboties. Daudz runājam par fiziskām aktivitātēm. Protams, cilvēkiem arī jādomā par profilaksi: regulāri jāapmeklē ārsts, tas nekas, ka nav sūdzību. Valstij jādara pieejamāka veselības aprūpe. Laukos cilvēkiem ir grūtāk tikt pašiem ar visu galā, arī ārsta apmeklējums ir atkarīgs no transporta un tamlīdzīgi. Ja uzlūko Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli kopumā, var teikt, ka tauta ir slima. Arī manā praksē vērojams, ka slimību buķete vecāka gadagājuma cilvēkiem ir liela. Taču, skatoties uz jauniešiem un bērniem, gan tā nešķiet.”
Vadims Krimans, ģimenes ārsts Aglonas novadā: “Lai paildzinātu savu dzīves ilgumu, ir jāvingro, jāēd veselīgi, pašam jārūpējas par savu veselību. Uzskatu, ka jāmaina cilvēku psiholoģija, proti, ka ne vakcīna visam spēj palīdzēt, bet cilvēkam pašam par sevi ir jārūpējas. Viss tiek pārspīlēts arī ar diagnostiku. Agrāk pacienti ārstus klausīja kā savu tēvu. Tagad ārstam vairs nav autoritātes, cilvēki vairāk klausās, ko saka kaimiņi, tantes, uzticas šarlatāniem, kā arī uzdod jautājumus metāla kastei, lai internetā varētu noskaidrot savu slimību. Sanāk, ka mēs vairs neesam konsultanti, bet pārvēršamies par pakalpojumu sniedzējiem, arī ārsti tiek pārveidoti par sociālajiem darbiniekiem. Kā to mainīt? Goda vārds, nezinu.”
