Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš Satversmes tiesas sēdē, kurā pasludina spriedumu lietā par tautas nobalsošanas kārtību attiecībā uz ierosinājumiem par konstitūcijas grozījumiem jeb tā dēvētajā “valodas referenduma lietā”.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš Satversmes tiesas sēdē, kurā pasludina spriedumu lietā par tautas nobalsošanas kārtību attiecībā uz ierosinājumiem par konstitūcijas grozījumiem jeb tā dēvētajā “valodas referenduma lietā”.
Foto: LETA

Kusiņš: Saeimai būtu jāvērtē, vai preambulas pieņemšanai jārīko referendums 5

Saeimai būs jāveic skrupulozs darbs, lai izvērtētu, vai Satversmes preambulas projekta teksts pēc tā izveidošanas būtu jānodod tautas nobalsošanai, norāda Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

To viņš šodien sacīja Latvijas Universitātē notiekošajā Satversmes preambulas projektam veltītajā konferencē “Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs”.

Preambulai būtu vēlams panākt augstāku leģitimitāti, tāpēc lietderības apsvērumu dēļ deputātiem ir iespēja konstitūcijā noteikt jaunu tautas nobalsošanas iespēju, kas būtu paredzēta Satversmes preambulas pieņemšanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Alternatīva būtu pašvaldību obligāta iesaistīšana preambulas izveidē vai to subjektu loka paplašināšana, kuriem būtu tiesības iesniegt attiecīgus priekšlikumus par preambulas tekstu, skaidroja Kusiņš.

Viņš norādīja, ka vairākiem pašreizējā preambulas projekta tekstā minētajiem aspektiem Satversme neprasa tautas nobalsošanas rīkošanu. Taču šī situācija var mainīties, skatot preambulas projektu Saeimā kā Satversmes grozījumu projektu otrajā vai trešajā lasījumā.

Kā ziņots, Satversmes preambulas projektā tiek piedāvāts definēt Latvijas pamatlikuma kodolu, bet latviešu identitātei plānots piedēvēt divas saknes – latviešu tautas dzīvesziņu un kristīgās vērtības -, ideju aizgūstot no literātes Zentas Mauriņas.

Viens no preambulas projekta autoriem jurists Egils Levits žurnālā “Jurista Vārds”, komentējot Satversmes preambulas projektu, skaidro, ka ar preambulu iecerēts uzsvērt, ka brīva Latvija nav nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts, tāpēc preambulas sākumā ir atklāts vissvarīgākais, proti, kāpēc Latvija ir izveidota.

Apvienība “Saskaņas centrs” (SC) norādījusi, ka piedāvātais Satversmes preambulas projekts liecina, ka valdošā koalīcija plāno atteikties no pastāvošās valsts iekārtas, pārejot uz etniskas demokrātijas valsti.

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” atzinis, ka bez topošās Satversmes preambulas varētu arī iztikt, jo Latvijas tauta par strīdīgiem jautājumiem var lemt pati un papildu ierobežojumi nav nepieciešami.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.