Kurzemnieki dižojas ar saviem medību skaistuļiem 0
8.aprīlī visiem medniekiem labi zināmajā vietā, kopumā viegli atrodamā lokācijā, Saldū pie veikala “Huberts” norisinājās Latvijas Mednieku kinoloģiskās apvienības (LMKA) Kurzemes zonālā medību šķirnes suņu izstāde.
Sestdienas rītā atrādīt savus suņus bija ieradušies mednieki no visas Kurzemes. Bija pārstāvētas vairākas tradicionāli Latvijā izmantojamas šķirnes: rietumu un austrumu Sibīrijas laikas, krievu-Eiropas un somu špici (karēļu somu laika), bīgli, Igaunijas, Krievijas un Latvijas dzinējsuņi, jagdterjeri un takši. Bija arī vairāki Bavārijas asinspēdu dzinējsuņi. Izstādes dalībniekus vērtēja eksperti: Jānis Bite (Jelgava), Jānis Jēkabsons (Bauska), Māris Konošonoks (Tukums), Andis Žeikars (Jelgava).
LMKA izstādēs prioritāte ir šķirnei atbilstošs eksterjers un objektīvs vērtējums, iespējams, tādēļ tajās nenotiek labāko suņu konkurss. Līdz ar to nevar pateikt, ka kāds konkrēts suns uzvarēja izstādē. Katrā šķirnē tiek piešķirti vērtējumi, no kuriem pieaugušo grupā augstākais ir teicami, bet jaunajiem – ļoti labi, skaidroja eksperts un LMKA ciltsdarba vadītājs J.Jēkabsons. Viņš sacīja, ka bija vairāki suņi, kurus gribētos īpaši uzteikt par lielisko eksterjeru. Latvijas dzinējsuņu šķirnē: Rafijs, īpašnieks Oskars Norenbergs, Redos, īpašnieks Andris Zemītis un Rika, saimnieks Andis Peters. No somu laikām labākais bija Naura Petera Nurmus. Krievu Eiropas laiku (KEL) vidū izcēlās divas pieaugušās kucītes: Vanga, īpašnieks Haralds Šulcs un Sara, kas pieder Aigaram Motovilovam. Jaunākajā grupā atzīmi ļoti labi saņēma izcili skaistais krievu-Eiropas laikas puika Reo, kura īpašnieks ir Pēteris Daukšs
Galvenais izstādes rīkotājs un tiesnesis Raimo Jansons izteica pateicību Latvijas Medību savienības Dienvidkurzemes reģionālās padomes priekšsēdētājam Mārim Bērziņam par palīdzību izstādes organizēšanā. Šogad atbalstu sniedza arī uzņēmums “Pata kokmateriāli”, kas nodrošināja placi vērtēšanas ringu ierīkošanai. Nākamgad ir paredzēts piesaistīt atbalstītājus, kas nodrošinās balvu fondu. Tas varētu būt viens no stimuliem medniekiem aktīvāk piedalīties suņu eksterjera vērtēšanā, sacīja R.Jansons. Viņš pastāstīja, ka šogad mainīta stratēģija izstādes informācijas izplatīšanā. Par pasākumu tika ziņots mednieku klubiem un suņu īpašniekiem tieši, kā arī caur sociālajām vietnēm interneta un vietējiem laikrakstiem. Iespējams, tādēļ LMKA Kurzemes zonālajā izstādē šoreiz piedalījās lielāks skaits suņu īpašnieku. Turpmāk informācijas izplatīšanai tiks veltīta lielāka uzmanība, sacīja R.Jansons, jo tas pozitīvi ietekmē organizācijas tēlu un piesaista vairāk jaunu interesentu, bet esošajiem liek kļūt aktīvākiem.
LMKA plāni un ieceres
R.Jansons, kurš par LMKA vadītāju iecelts pagājušajā gadā norādīja, ka viens no būtiskākajiem ir vecais jauninājums – suņu darba spēju vērtēšana reālās medībās. Pagājušajā gadā ir sākusies šīs prakses attīstība. Tā kā LMKA ir darba pārbaužu eksperti visos Latvijas reģionos, medniekiem un mednieku klubiem ir iespējas aicināt tiesnesi piedalīties medībās, kur viņš novērtēs suņa darbu un piešķirs pelnīto diplomu. Paredzams, ka šī prakse kļūs aizvien populārāka, jo, sakarā ar Āfrikas cūku mēri, iepazīstināšana ar medījamo dzīvnieku aplokā ir ierobežojama. R.Jansons sacīja, ka bija paredzēts rīkot Baltijas čempionātu medību suņiem mežacūkas aplokā, bet šo ieceri nācās atlikt uz nezināmu laika periodu.
LMKA vaislas darba vadītājs Jānis Jēkabsons atzina, ka pagaidām šajā organizācijā reģistrētos suņus nevar izmantot vaislas darbam ārzemēs, jo LMKA nav FCI (Starptautiskā Kinoloģiskā federācija) sastāvā. Latvijā šo globālo suņu audzētāju biedrību pārstāv Latvijas Kinoloģiskā federācija (LKF). Diemžēl, līdz šim nav izdevies panākt vienošanos par sadarbību, jo iestāšanās nosacījumi, ko LKF piedāvāja savulaik, nešķita pieņemami. J.Jēkabsons norādīja, ka Lietuvā FCI pārstāvošā Lietuvas Kinologu biedrība un medību suņu kinoloģiskās organizācijas sadarbojas uz līguma pamata un savstarpēji atzīst ciltsdarba dokumentāciju. Latvijā to panākt pagaidām neizdodas. Bez FCI atzinuma LMKA audzētos kucēnus uz ārzemēm izvest var, bet vaislas darbam tie netiek pielaisti. Par laimi, šādi ierobežojumi neskar suņu ievešanu no citām valstīm. LMKA biedri iegādājas laikas Krievijā un Baltkrievijā, ieved vācu medību terjerus no Vācijas, kā arī pēdējā laikā populāros Bavārijas asinspēdu dzinējsuņus no Lietuvas audzētājiem. Vairums ir FCI klubu suņi, kurus pārreģistrē LMKA.
Šobrīd Latvijas Mednieku Kinoloģiskās apvienības reģistrā ir ap divarpus tūkstošiem, pamatā, tradicionālo medībās izmantojamo šķirņu suņu. Vaislas darbu vada un arī turpmāk vadīs pieredzējuši kinologi. Pārošanai arī nākotnē suņiem būs nepieciešami gan izstāžu, gan darba pārbaužu vērtējumi. Galvenā sāpe ir Latvijas dzinējsuņu šķirnes pastāvēšana un glābšanas plāns, kas pagaidām dažādu iemeslu dēļ buksē. Latvijas melni lāsumainā suņa ciltsdarbs ilgu laiku risinājies ļoti haotiski, vaislas līniju faktiski nav, inbrīdings un tuvi radniecīga pārošana ir plaši izplatīta. J.Jēkabsons uzsvēra, ka esošajā situācijā mūsu nacionālo medību suņu šķirni varētu glābt tikai iniciatīva no augšas, no Zemkopības ministrijas un stingra kontrole. Ja suņu audzētāju organizācijas nevar vienoties par sadarbību ikdienā, tad vismaz Latvijas dzinējsuņu atjaunošanas jomā tās būtu jāaicina atmest domstarpības. Vienotas prasības vaislas darba jomā, savstarpēja pieeja ciltsrakstu bāzei un sadarbība pārojumu plānošanā ir vienīgais risinājums, ja mēs vēlamies saglabāt savu nacionālo medību suņu šķirni, sacīja J.Jēkabsons.
Viens no iemesliem, kāpēc Latvijas dzinējsuņu konkrēti un medību šķirņu suņu ciltsdarbs kopumā Latvijā pieklibo, ir nepietiekama Medību noteikumu ievērošanas kontrole. Latvijas valsts meža dienesta inspektoriem vajadzētu vairāk uzmanības veltīt tam, kādi suņi tiek izmantoti medības. Noteikumos skaidri ir rakstīts, ka medībās var piedalīties tikai šķirnes medību suņi. Par šī panta pārkāpšanu var sodīt teju tāpat, kā par neatbilstošas munīcijas izmantošanu vai citiem līdzīgiem pārkāpumiem. Ja inspektori vairāk sekotu līdzi tam, vai suņi atbilst noteikumos ierakstītajam un atbildību par pārkāpumiem prasītu no mednieku klubu vadītājiem, situācija medību kinoloģijā ievērojami uzlabotos. Jācer, ka tas arī ir tuvākās nākotnes jautājums, sacīja J.Jēkabsons.
