Pirms peldsezonas sākuma veikts jūras piesārņojuma monitorings. Cik tīras ir Latvijas pludmales? 0
Latvijas piekraste šīs vasaras peldsezonu sagaidīs tīrāka, sakoptākas daudzviet ir arī piekrastes kāpas. Taču situācija visur nav vienlīdz pozitīva.
“Šogad Kurzemes piekrastē apmēram 100 kilometru posmā, no Nīcas augšup līdz pat Ventspils novada vidum, vietām pat ļoti biezā slānī izskaloti izolācijas un iepakojuma putuplasta materiāli. Visticamāk, šis piesārņojums saistīts ar kāda kuģa avāriju Baltijas jūrā,” spriež Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.
Šopavasar pirmo reizi Vides izglītības fonda aktīvisti veikuši Latvijas piekrastē jūras piesārņojuma monitoringu pirms peldsezonas sākuma, kas ļauj identificēt, kādi atkritumi mūsu pludmalēs nonāk no tirdzniecības un zvejniecības kuģiem Baltijas jūrā.
Ausu tīrāmie kociņi vairs nepārsteidz
Kopumā situāciju piekrastē nevar vērtēt kā labu – vidēji uz katriem 100 pludmales metriem Latvijas piekrastē šopavasar atrodamas 175 atkritumu vienības. J. Ulme piebilst, ka visintensīvākais piesārņojums konstatēts Rīgas un Jūrmalas pludmalēs. “Šis fakts apstiprina satraucošo tendenci, ka atkritumu daudzums piekrastē pieaug. Pēdējo gadu laikā Latvijas piekraste kļuvusi par 30% piesārņotāka,” secina J. Ulme.
Izplatītākie atkritumu veidi ir dažāda plastmasa, tostarp balonu lentes, ausu kociņi, plastmasas detaļu atlūzas, atsevišķi ēdienu iepakojumi un ietinamie materiāli u. tml. Daudz ir arī plastmasas virvju, ko izmanto zvejnieki, plastmasas maisiņu un cigarešu izsmēķu.
“Piesārņojums jūrās ir diezgan vienveidīgs – plastmasas virves ir gan Anglijas, gan Latvijas piekrastē,” saka vides aktīvists. “Pludmaļu piesārņojumu, kuru izcelsmes avots ir jūra, pašvaldības ietekmēt nevar. Taču, apvienojot datus gan par Baltijas jūru, gan Eiropu kopumā, veidojas skaidrāka aina. Ja, piemēram, kāda atkritumu veida kritiskā masa ir pārāk liela, Eiropa būs spiesta meklēt kādus videi draudzīgākus aizstājējus.”
Satraucoša tendence joprojām vērojama arī plastmasas un mākslīgo polimēru īpatsvara pieaugumam atkritumos.
Ja vidēji Latvijas piekrastē pēdējo septiņu gadu laikā plastmasas un putuplasta materiālu daudzums ir bijis 55% no visiem atkritumiem, tad šopavasar mākslīgo polimēru materiāli veidoja jau 78% no visiem piekrastes atkritumiem.
“Ausu kociņi pludmalē mūs vairs nepārsteidz,” atzīst J. Ulme. Tie jau ir kļuvuši par stabilu parādību Rīgas pilsētas pludmalēs un pludmalēs pie lielajām upēm. Ausu kociņu cietā plastmasa ūdenī sadalās ļoti ilgi. Šī piesārņojuma avots ir cilvēki, kas savos pilsētas dzīvokļos vannas istabās, kas pieslēgtas kanalizācijai, podos un izlietnēs met izmantotos ausu kociņus. Tie spēj iziet cauri kanalizācijas sistēmu filtriem un pa upēm nokļūst līdz jūrai.
Upēs, īpaši Daugavā, katru gadu vairākās vietās konstatē paaugstinātu mikrobioloģisko piesārņojumu, par ko liecina zilaļģu un citu fitoplanktona aļģu ziedēšana. Mikrobioloģiskā piesārņojuma avots visbiežāk ir cilvēku fekālijas, kas ar neattīrītiem kanalizācijas ūdeņiem nonāk upēs un ezeros.
Palīdziet jūrai, nevis kritizējiet
J. Ulme aicina cilvēkus Latvijā mazāk kritizēt piesārņoto jūru, bet aiziet uz krastu un savākt kaut mazliet atkritumu, lai jūra ir tīrāka. “Arī par ezeru pludmalēm daži pilsētnieki saka, ka tajā miskastē kāju nespers,” vides aktīvists piebilst. Taču intensīva cilvēku kustība pludmalē vēl nenozīmē automātisku piesārņojumu. Vides izglītības fonds katru gadu piešķir Zilā karoga sertifikātu tīrākajām peldvietām. Šis sertifikāts liecina, ka pludmale ir tīra nevis sakritības vai laimīgas nejaušības dēļ, bet gan tādēļ, ka pašvaldība apzināti strādā un pierāda pludmales tīrību gan ar peldūdens kvalitāti, gan notekūdeņu attīrīšanu un atkritumu savākšanu.
“Tāda ir Limbažu Lielezera peldvieta un Daugavpils Lielā Stropu ezera peldvieta, arī Jēkabpils Radžu ūdenskrātuves peldvieta. Ja gribas peldēties upē, tad var doties uz Kuldīgas Mārtiņsalas peldvietu. Šogad arī Sigulda pie Gaujas varēs pacelt zilo karogu,” teic Vides izglītības fonda vadītājs.
