Kurzemes mazie novadi skeptiski par novadu apvienošanās iecerēm 0
“Rīgas kungu “gudrie” lēmumi mums dzīvot traucē daudz vairāk nekā tas, ka esam maziņi,” tāds uzskats valda Dienvidkurzemes mazajos novados, kurus vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs sauc par konkurēt un attīstīties nespējīgiem.
“LA” devās uz Nīcu un Rucavu sākotnēji ar vienu mērķi – noskaidrot, kā tas nākas, ka divos kaimiņu novados pirms pašvaldību vēlēšanām tik atšķirīga situācija – Nīcas novadā iesniegts tikai viens saraksts, bet Rucavā (kas iedzīvotāju skaita ziņā ir gandrīz divreiz mazāks par Nīcu) – seši saraksti. Nīca ir viena no septiņām pašvaldībām, kur Centrālā vēlēšanu komisija nolēma līdz 2. maijam pagarināt deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu.
Rucava – maza, bet elastīga
Pašā Latvijas dienvidrietumu stūrī atrodas viens no mazākajiem Latvijas novadiem – Rucava, kas tika izveidots, administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvienojot Rucavas un Dunikas pagastu. Mazs gan tas ir, tikai skatoties pēc iedzīvotāju skaita (nepilni 2000), bet pēc platības (apmēram 450 km2) tas ir lielāks par Rīgu. Iedzīvotāju skaits pēdējā gada laikā sarucis par četriem cilvēkiem, bet varot arī just to, ka pamazam novadā atgriežas vietējās ģimenes, kas savulaik devušās peļņā uz Angliju, Īriju un citām zemēm.
Novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze kļūst pikta, ja Rucavu kāds sauc par Latvijas nostūri vai nomali:
“Protams, ja skatās Latvijas karti, tad mēs esam nomale, bet, ja paskatāmies plašāk, tad esam gandrīz Ziemeļeiropas reģiona centrs. Mums varbūt ir tālu līdz Rīgai, bet tikai 20 minūšu brauciena attālumā atrodas Palangas lidosta, mums tepat ir jūra un pludmale. Mums būtu lieliska atrašanās vieta uzņēmēju, investoru un tūristu piesaistei, ja vien netraucētu, pēdiņās, gudrie Rīgas lēmumi.”
Viens no lielākajiem šķēršļiem investoru piesaistē Rucavā esot valsts noteiktie uzņēmējdarbības ierobežojumi. Būtiskas novada teritorijas aizņem dažādi dabas liegumi. Lielākie no tiem – Papes dabas parks un Sventājas dabas liegums. “Protams, daba ir jāsargā, bet nedrīkstētu būt tā, ka putns vai puķe ir svarīgāka par cilvēku,” uzskata L. Stendze.
Tomēr vislielākās problēmas Rucavas novadam sagādājot ceļu uzturēšana. Novada teritorijā atrodas 88,4 kilometri ceļu, par ko atbild valsts, un 133,73 km tā saukto pašvaldības ceļu. Vislielākās galvassāpes sagādā šosejas A11 posms, kas Rucavu savieno ar kaimiņos esošo Nīcas novadu un tālāk aizved uz Liepāju.
Vietējiem jau par tradīciju kļuvis ik pavasari 12. martā rīkot ceļmalā piketu, pieprasot valstij savest kārtībā šo ceļa gabalu, kur reizē ar sniegu “nokūst” liela daļa asfalta. Nav izticis arī bez satiksmes bloķēšanas un konfliktiem ar ceļu policiju. Taču tas atmaksājoties. Pēdējā laikā esot tā, ka “Latvijas valsts ceļi”, zinot, ka rucavnieki atkal piketēs, raujas divās maiņās, lai līdz protesta datumam visas bedres būtu aizlāpītas. Risinājums gan ir īslaicīgs, jo šoseju noslogo gan fūres, kas kursē uz vai no Lietuvas, gan arī smagās mašīnas, kas ved kūdru no ieguves vietām novadā. Pēc remonta brēc arī ceļa posms, kas savieno Rucavu un Papi un arī atrodas valsts atbildībā.
“Un pēc tam ministrs Sprūdžs no Rīgas paziņo, ka mazie novadi neesot konkurētspējīgi. Bet kurš tad mums, pašvaldībām, sasien rokas, ja ne pati valdība ar dabas liegumiem un nevēlēšanos savest kārtībā savu infrastruktūru?” retoriski jautā L. Stendze.
Viņasprāt, nelielais izmērs var kalpot kā priekšrocība, nevis trūkums: “Mums atšķirībā no lielajām pašvaldībām nav milzu birokrātijas.”
Novada izmērs nav bijis šķērslis tam, lai rakstītu projektus, lai dabūtu kredītus vai iespēju robežās piesaistītu uzņēmējus. Rucavā darbojas vairāki lieli kūdras ieguves un substrātu ražošanas uzņēmumi (SIA “Compaqpeat”, SIA “Ziegler Rucava”), mežizstrādes uzņēmums SIA “G.M. Koks”. Dažādi ogu un stādu audzētāji, sava Rucavas krājaizdevu sabiedrība. Nesen Rucavā viesojusies Ķīnas uzņēmēju delegācija, kas interesējusies par nelielas ekskluzīvas viesnīcas būvēšanu jūras krastā turīgiem ķīniešu atpūtniekiem, bet pagaidām šo ieceri aizkavējis teritorijai noteiktais dabas lieguma statuss. Krietni labāk uz priekšu virzās austriešu uzņēmēju iecerētais ģeneratoru parks Dunikā.
Dienā, kad viesojāmies Rucavā, novada centrs šķiet kā izmiris. Tas esot tādēļ, ka daļa vietējo aizbraukuši uz Klaipēdu piketēt par to, lai starptautiskais Lietuvas autobuss, kas caur Liepāju kursē uz Rīgu, pieturētu arī Rucavā.
Novada centrā uz soliņa satiekam vien pāris pusmūža vīrus, kuri pīpēdami spriež par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. “Visi tie kandidāti tā sašmucējušies, ka no visiem tiem sarakstiem varbūt tikai vienu jēdzīgu varētu sataisīt,” spriež Jānis, kurš cer nākamnedēļ atrast darbu celtniecībā. Savukārt bijušais mežsargs Ainārs cer, ka jaunā pašvaldība līdzēšot atrast kādu darbu: “Vispār pagaidām tajā domē par daudz sievišķu, vajadzētu vienu kārtīgu veci pie teikšanas, bet kur lai tādu te ņem?” Kādreizējais novada domes priekšsēdētājs Viktors Čamans esot bijis tāds, “kam rokas visu uz sevi velk”, bet vēl viens bijušais novada vadītājs Andis Rolis savulaik atstādināts no amata, kad KNAB pret viņu ierosināja krimināllietu (nu gan tā jau ir izbeigta). Galu galā vīri vienojas, ka kādreizējais Rucavas pagastvecis Jānis Veits ir bijis gana labs.
Nīcā bez konkurences
Rucavā vēlētājiem ir par ko palauzīt galvu, bet blakus esošajā Nīcas novadā pašvaldību vēlēšanās pieteikts tikai viens saraksts. Tā priekšgalā ir pašreizējais novada vadītājs Agris Petermanis. Arī pašreizējā domes sasaukumā lielāko vairākumu ieņem Petermaņa komandas cilvēki. Novada centrā satiktie iedzīvotāji par demokrātijas trūkumu nesūdzas. “Pat ja būtu vairāki saraksti, es balsotu tikai par Petermaņa kungu, viņš nekad neatsaka cilvēkiem, kam iespējams palīdzēt,” stāsta Inita no Nīcas novada Kalnišķu ciema.
Pats Petermanis, kurš pašvaldību vada jau kopš 2001. gada, sakās esam pārsteigts par konkurentu trūkumu, jo novada ļaudis parasti esot politiski aktīvi un labprāt piedalās sabiedriskajās apspriešanās. Arī pagājušajās pašvaldību vēlēšanās bijuši trīs kandidātu saraksti. Pēdējās ziņas no Kurzemes gan liecina, ka arī “Vienotība” gatavo kandidātu sarakstu Nīcas novadam.
Petermanis joprojām ir 2009. gadā notikušās administratīvi teritoriālās reformas pretinieks. Viņaprāt, notikusī apvienošanās bijusi izdevīga vien lielajām partijām, bet vēlētājiem un iedzīvotājiem – pilnīgi lieka. Līdzīgi viņš spriež arī par Sprūdža ieplānoto pāreju uz 30 pašvaldībām.
Nīcu gan 2009. gada reforma skāra minimāli. Tai tika pievienots Otaņķu pagasts, kas pirms Otrā pasaules kara jau bija bijis daļa no toreizējā Nīcas pagasta, turklāt etnogrāfiski un mentāli īpaši neatšķiras. Tādēļ arī Nīca ar aptuveni 3850 iedzīvotājiem skaitās mazais novads, kas, pēc VARAM oficiālās nostājas, neesot perspektīvs. Petermanis ministrijas nostājai kategoriski nepiekrīt un uzskata, ka daudzos rādītājos Nīcas novads darbojies pat ļoti veiksmīgi. Piemēram, kopš reformas tas piesaistījis 2,4 miljonus latu Eiropas fondu naudas. Tuvākajā laikā tiks realizēts projekts par 1,4 miljoniem latu.
Arī stāstiem par to, ka mazās pašvaldības nespēj piesaistīt uzņēmējus, neesot nekāda pamata. Nīcā reģistrētas 167 dažāda statusa juridiskās personas. Lielākais darba devējs ir zivju konservu ražotājs SIA “Piejūra”, kas nodarbina vairāk nekā 200 cilvēkus un lielāko daļu savas produkcijas eksportē uz Krieviju. Vietējos iedzīvotājus nodarbina arī olu ražotne SIA “Nīckrasti”, pienkopības uzņēmums SIA “Birzmaļi 2”, “Otaņķu dzirnavnieks” un virkne mazāku uzņēmēju. Parasti novadu ļaudis brauc strādāt uz tuvākajām lielajām pilsētām, bet Nīcā ir otrādi. Novadā reģistrētais uzņēmums SIA “Tonuss Elast” dod darbu arī liepājniekiem.
“Tas, cik veiksmīgi darbosies pašvaldība, nav atkarīgs no tās izmēra, bet gan no tā, cik nopietni lēmējvara un izpildvara attieksies pret saviem pienākumiem vēlētāju priekšā,” uzskata Petermanis. Ka viņš pats iedzīvotāju vajadzībās iedziļinājies, var just jau sarunas gaitā.
Domes priekšsēdētājs no galvas gatavs sīki stāstīt, kādas problēmas ir katrā novada ciematā: Jūrmalciemā, Kalnišķos un Pērkonos katastrofāla ceļu kvalitāte, Bernātos nav veikala, Grīnvaltos nepietiekams ielu apgaismojums. Novada jauniešiem trūkst sporta zāles, bet vienlaikus Nīcā trūkst dzīvesvietas jaunajām ģimenēm, tādēļ jaunajam sasaukumam būs nopietna dilemma – būvēt jaunu pašvaldības dzīvojamo māju vai sporta zāli.
Fakti * Iesniegtie saraksti Rucavas novadā: “DUVZARE” (šis nosaukums priekšvēlēšanu programmā tiek atšifrēts tā: D [Drošība] U [Uģis] V [Veselība] Z [Zināšanas] A [Attīstība] R [Radošums] E [Ekonomika]), “Novada attīstībai”, “Domubiedri”, “Vienoti novadam”, “Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība”, “Mūsmājas”. * Iesniegtais saraksts Nīcas novadā: “Nīcas novada attīstībai”. * Iedzīvotāju skaits (2013. g. 28. febr.) Rucavas novadā – 1924. Nīcas novadā – 3739 Dati: CVK |
