Latvijas province no Liepājas līdz krievu robežām gatavojas pašvaldību pārvēlēšanām. Egila Līcīša feļetons 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ārpus pasaulīgiem trokšņiem ap pandēmiju Latvijas province no Liepājas līdz krievu robežām gatavojas pašvaldību pārvēlēšanām. Noliktais 5. jūnija datums vairs nav tālu, un šī diena parādīs, kura vietējā vara stāv uz nesatricināmi stingriem pamatiem un kurā municipalitātē sagaidāmas pārmaiņas.
Vēlēšanas risināsies pilnīgi jaunos apstākļos divu iezīmju dēļ. Pirmā ir valdības noteiktie epidemioloģiskie ierobežojumi vairāk nekā gada garumā, un otrā – realizētā administratīvā teritoriālā reforma, mērnieku laiki ar pārvilktām robežām, ar 41 pašvaldību līdzšinējo 119 vietā.
Runājot par novadu reformu, reti kurais apstrīd tādas nepieciešamību. Nav taisnība ZZS fīreriem, kuri apgalvo, ka kartes pārzīmēšana nozīmējot vien priekšdarbus, lai likvidētu Zaļās partijas un Latvijas Zemnieku savienības apvienotā spēka lielo ietekmi lauku teritorijās, kaut gan, protams, viens no lielajiem jautājumiem, uz kuru atbildi sniegs 2021. gada municipālās vēlēšanas, ir – cik izpostāmas no valdošo partiju puses būs ZZS savītās ligzdas perifērijā?
Ja laucinieku balsojums uzskatāmi parādīs, ka zemsaviešiem vairs nav tradicionālā atbalsta ne no lauksaimniekiem labības zonā, ne baptistu draudzēs, ne no skolu pedagoģisko padomju locekļiem, tad, kas zina, vai līdzšinējiem Latvijas lauku ļaužu draugiem atkal nav priekšā izceļošana prom uz Dienvidameriku apgūt Brazīlijas mūžamežus ticības vārdā dibinātā līdumnieku Vārpas ciemā.
Tiem, kas grasās iztīrīt no vietām iesīkstējušos ZZS afēristus un nomainīt ar savējiem, jārēķinās, ka esošā vara nav vienmēr ar pliku roku ņemama, bet apgādājusies ar vēzdām, bozēm un nažiem pašaizsardzībai.
Kurš uzvarēs pašvaldību vēlēšanās? Kā allaž noticis – priekšgalā būs tas, kurš visvairāk vēlēsies kāpt tronī un kurš tam būs sagatavotākais.
Lai gan konkurence saasinājusies un nu piecu pagājušoreiz kandidējušo uz vienu deputāta krēslu vietā esot astoņi “beņķa” pretendenti, maz ticams, ka daudzos novados notiks ievērības cienīgas pārvērtības un diži liela rotācija pie varas.
Nešaubīgi, Latvijā ir sliktāk pārvaldītas teritorijas, kur vietvara balansē un žonglē uz iedzīvotāju uzticības robežas, un kādā novadā varbūt arī vajadzīga svaiga gaisa plūsma. Bet daudzviet provinces cilvēki vadās pēc principa – kādi māli ir, tādi jāmīca.
Laukos uzticību dāvā pārbaudītām personālijām un zināmiem vadītājiem.
Grūti paredzēt iznākumu tādos sarežģīti sapiņķerētos jaunveidojumos kā Ropažu novadā ar centru Ulbrokā, ar Vangažu pilsētu un Latvijas bagātāko – Garkalnes – novadu sastāvā, taču arī bez kristāla bumbas droši ticams, ka Kurzemes hercogiene Inga Bērziņa turpinās valdīt Kuldīgā, bet Valkas lielkungs Vents Krauklis – savā miestā.
Turklāt pašreizējai varai par labu spēlē apstāklis, ka izslēgtas pulcēšanās aktivitātes un sabiedriskā rosība, līdz ar to lielu ažiotāžu pārmaiņu ieviesējiem neizdosies sacelt, klopi nesarīkos un nopietni ņemami šķēršļi nopelniem bagātu pašvaldību vadītāju ceļā uz atkārtotu ievēlēšanu neradīsies.
Grūtības gan sola pašpārvaldes iespējas paskaidrot starpību starp savu vietējiem iedzīvotājiem draudzīgo pretimnākšanu un centrālās valdības bardzību. Teiksim, ka ne jau mēs iznīcinām vietējo sīko biznesiņu, bet Rīgas ierobežojošie noteikumi.
Vai – ka mūsu iecerētais nesakrīt ar valdības humānās palīdzības plānu, kas paredz pensionāru iesiešanas maisā un nogrūšanas no klints jūrā politiku aizstāt ar gados veco cilvēku prioritāru vakcinēšanu.
Cilvēki ir diezgan nospiestā garastāvoklī, nezin vai kuplā pulkā dosies pie vēlēšanu urnām, tāpat kā nez vai vēlētāju nodomos ir izdarīt politiska rakstura iepriekšējās varas darbības izmeklēšanu, sienoties klāt kļūdām un ļaunprātībām.
Toties iedzīvotāji novērtēs tās vietas vadītājus, kuri spējuši saglabāt pieeju visu veidu medicīniskajiem pakalpojumiem, kas šajā periodā noteikti atmaksāsies.
Pārējie solījumi būs kā parasti – sociālā palīdzība vecīšiem, dzīvokļi jaunajām ģimenēm, sistemātiska zaļās zonas labiekārtošana, apkures cenu samazināšana, kāda brīvdabas koncertbūve un mazās lauku skoliņas saglabāšana.
Diezin vai kāds no Latvijā uzstādītiem pāri par 40 partiju 324 sarakstiem ievēlēšanas gadījumā spētu novest novadu līdz katastrofai, bet startē, piemēram, arī “KPV LV” un “Saskaņas” listes.
To pārstāvjiem panākumi nav gaidāmi, bet, cerams, viņi neko ļaunu arī nespēs nodarīt. Vēlētājiem uzmanīgi jāraugās, lai piedāvājuma cena atbilst piedāvātāju veiktspējai un kvalitātei.
