Kurzemē un Rīgā sāk ziedēt alkšņi un lazdas: šī ziema var kļūt par siltāko novērojumu vēsturē 0
Gada pirmajās dienās Kurzemē un Rīgā manītas ziedošas lazdas un alkšņi, liecina Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes sniegtā informācija.
Rīgā sāks jau ziedputekšņu monitoringu
Līdz ar to Rīgā tiks atsākts ziedputekšņu monitorings, lai varētu ziņot par putekšņu koncentrāciju gaisā.
Lazdas putekšņiem ir vidēja alerģiskuma pakāpe, savukārt alkšņa putekšņi ir ar vidēju līdz augstu alerģiskuma pakāpi. Visbiežākie ziedputekšņu alerģijas jeb polinozes izraisītāji ir bērza, graudzāļu un ambrozijas putekšņi.
Polinozes pirmās pazīmes parasti ir acu asarošana, šķavas, nieze, apsārtums, deguna tecēšana un aizlikts deguns. Ir iespējami arī astmai raksturīgi simptomi – klepus, grūtības elpot, smaguma sajūta un svilpšana krūtīs.
Laikā, kad zied augs, kas izraisa alerģiskas reakcijas, vēlams atteikties no fiziskām aktivitātēm brīvā dabā, lai izvairītos no pastiprinātas ziedputekšņu nonākšanas elpceļos. Pastaigām ieteicams izvēlēties lietainas dienas, un vēlams lietot alergologa vai ģimenes ārsta izrakstītos medikamentus.
Augstākā ziedputekšņu koncentrācija ir sausā, siltā un vējainā laikā.
Šī ziema var kļūt par siltāko novērojumu vēsturē
Šīs ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā pagaidām pārsniedz +2 grādus, un pašreizējās prognozēs nav redzams aukstums, kas 2019.-2020.gada ziemai liegtu kļūt par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Kaut arī meteoroloģiskās ziemas Latvijā nemaz nav – jo diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā saglabājas virs nulles, – atbilstoši kalendāram decembris, janvāris un februāris ir ziemas mēneši neatkarīgi no laikapstākļiem.
Līdz šim siltākā ziema Latvijā piedzīvota tālajā 1924.-1925.gadā, kad decembra, janvāra un februāra vidējā gaisa temperatūra sasniedza +1 grādu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Otrajā vietā ierindojas 2007.-2008.gada ziema, tās vidējā gaisa temperatūra bija +0,8 grādi. Savukārt ar vidējo temperatūru +0,4 grādi kā trešā siltākā ir 1989.-1990.gada ziema.
Lai gan vissiltākais decembris bija 2006.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra pārsniedza +4 grādus, sekojošais februāris bija auksts – vidējā temperatūra noslīdēja līdz -8 grādiem, – tādēļ arī ziema kopumā nebija viena no siltākajām.
Sinoptiķi prognozē, ka siltums Ziemeļeiropā saglabāsies arī februārī
Meteoroloģijas dienesti prognozē, ka siltums Ziemeļeiropā saglabāsies ne tikai janvārī, bet arī februārī, tādēļ šī ziema var kļūt par siltāko kopš sākti sistemātiski gaisa temperatūras mērījumi. Tiesa, februāra un arī marta vidējā gaisa temperatūra var būt nedaudz zemāka nekā decembrī un janvāra sākumā.
Siltās ziemas galvenais iemesls ir noturīgs un spēcīgs zema spiediena apgabals Arktikā, kas aukstajām gaisa masām neļauj pārvietoties uz dienvidiem, skaidro Norvēģijā bāzētais Klimata starptautiskās izpētes centrs (KSIC). Šādu cirkulāciju atmosfērā skaitliskie modeļi paredzēja jau rudenī, un jaunākās prognozes vēsta, ka līdz martam, visticamāk, nebūs lielu izmaiņu, tādēļ arī tuvākās nedēļas Ziemeļeiropā prognozētas siltas, vējainas un mitras.
KSIC norāda, ka klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē ne tikai ziema, bet arī pārējie gadalaiki kļūs siltāki. Tomēr pašreizējā cirkulācija atmosfērā, kas nodrošina siltu ziemu Ziemeļeiropā, visticamāk, nav klimata pārmaiņu sekas. Līdzīga sinoptiskā situācija sagādājusi siltas ziemas arī agrāk, taču globālās sasilšanas dēļ gaisa un ūdens temperatūra pasaulē ir augstāka, un pie vienādiem atmosfēras procesiem mūsdienu ziemas ir siltākas nekā pirms simts gadiem.
Jau ziņots, ka šīs ziemas pirmā mēneša – decembra – vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 grādi jeb 4,7 grādi virs normas. 2019.gada decembris kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 2006. un 2015.gada.
Vai gaidi aukstu ziemu un sniegu?
