Kurzemē no kādas sievietes izkrāpj 150 000 eiro; cietuši vēl vairāki cilvēki 3
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē laika posmā no šā gada aprīļa līdz augustam ir saņemti vairāki iesniegumi no personām par to, ka viņiem, uzticot savus bankas datus nezināmām personām, kuras piedāvāja nopelnīt, no bankas konta ir izkrāptas lielas naudas summas.
Valsts policija (VP) jau iepriekš skaidrojusi to, kā notiek šī naudas izkrāpšana – cietušajiem telefoniski vai caur programmu “Skype” tika izteikts piedāvājums nopelnīt, piesakoties un ieguldot naudu Forex tirgū.
Krāpnieki it kā palīdz izveidot profilu Forex tirgus vietnēs, taču viņu mērķis ir pavisam savādāks.
Cilvēkiem tiek dotas norādes lejupielādēt kādu no attālinātās piekļuves aplikācijām. Sarunas laikā viņiem tiek dotas norādes – ielogoties savā bankas kontā. Kad tas tiek izdarīts, krāpnieki no viņu banku kontiem noskaita lielas naudas summas, kurus ar saviem internetbankas datiem apstiprina paši cietušie. Cietušie savos datoru ekrānos ne vienmēr redz īstās darbības, bet gan to, ko krāpnieki vēlas, lai viņi redzētu – atsevišķos gadījumos iepriekš izveidotu filmiņu.
Sākumā zvanītāji uzdodas par dažādu eksistējošu kompāniju menedžeriem. Viņi galvenokārt zvana no ārvalstu tālruņa numuriem vai sazinās caur programmu “Skype” un saruna notiek krievu valodā.
Zvanītāji iegūst informāciju par cilvēku, kuram ir piezvanījis – iegūst internetbankas datus, norēķinu kartes attēlus, personu apliecinošus dokumentus, virtuāli parakstītus atbildības un apliecinājuma līgumus (gadījumos, ja ir runa par kriptovalūtu).
Cilvēks vai nu pats vai ar konsultanta, proti, zvanītāja, palīdzību veic naudas pārskaitījumus uz fizisku un juridisku personu ārzemju kontiem, no kuriem tālāk līdzekļi it kā tiek novirzīti uz, iespējams, konkrētu tirgus platformu, kur līdzekļi tiek ieguldīti Forex tirgū. Taču tad kad ir gūta peļņa un persona vēlās to atgūt, ir jāmaksā komisijas maksa par naudas pārvedumu, procenti utt., ko jāmaksā pašam cilvēkam.
Šajos gadījumos cilvēki tic, ka viņi šo naudu iegūs, tāpēc arī izvēlas pārskaitīt prasīto naudas summu.
Taču tad zvanītājs izdomā vēl vairāk atrunu, kāpēc šo naudu vēl nevar pārskaitīt uz Latvijas kontiem, tāpēc ir jāpārskaita vēl komisijas maksa, lai naudu atgūtu. Vairākās situācijās iedzīvotāji ir paņēmuši kredītus bankās, lai tikai prasīto naudu varētu pārskaitīt zvanītājiem un atgūtu it kā lielāku naudas summu, taču tas tā arī nenotiek. Ja cietušie atsakās naudu pārskaitīt, no krāpniekiem seko dažādi pārmetumi un draudi.
Nākamais solis šajā shēmā ir tāds, ka pēc laika uzrodas jau cita kompānija un paziņo ka konkrētā klienta brokeris ir zaudējis licenci, taču ir iespēja atgūt ieguldīto naudu, taču lai to izdarītu, ir jāveic naudas pārskaitījumi – komisijas maksas, procenti, utt.
Šādā veidā Kurzemē un visā Latvijā ir apkrāpti vairāki cilvēki. Kurzemē par šādiem gadījumiem ir uzsākti kriminālprocesi. Pārskaitītās naudas summas ir ievērojamas – no 700 eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Lielākais naudas pārskatījums no kāda liepājnieka šogad ir bijis 104 tūkstoši eiro.
Tāpat kāda sieviete šogad vērsās VP ar iesniegumu, ka pagājušā gada beigās ir veikusi pārskaitījumu – 150 tūkstošus eiro.
VP atgādina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem nepiekrist lejupielādēt attālinātās piekļuves programmas, kā arī neiesaistīties apšaubāmos darījumos. Tāpat atkārtoti aicinām neuzticēt citiem cilvēkiem savus personas datus, neatdot personu apliecinošus dokumentus un to kopijas, nevienam neatklāt savu interneta bankas paroli un pieejas kodus, kā arī šādus datus nesūtīt elektroniskajās vēstulēs. Visbiežāk šādi gadījumi notiek cilvēku pārlieku lielas uzticēšanās un neuzmanības dēļ.
