Kurzeme ceļā uz ilgtspējīgu lietusūdeņu izmantošanu – klimata pārmaiņas sāk izpausties arī Latvijā 30
Katrīna Seimane, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējos gados piedzīvotās karstās vasaras ir pierādījušas, ka klimata pārmaiņas sāk izpausties arī Ziemeļeiropā, tostarp Latvijā. Pieaugošā karstuma ietekmi mazināt nav vienkārši, līdz ar to projekti, kuru mērķis ir veicināt ilgtspēju, var sniegt gan teorētisku, gan praktisku atbalstu Latvijas virzībā uz dabai draudzīgāku saimniekošanu. Viens no šādiem projektiem ir “WaterMan” jeb “Ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, gūstot zināšanas vietējā un reģionālā līmenī”, kura uzdevums ir veicināt ilgtspējīgu un atkārtotu lietusūdeņu izmantošanu Baltijas jūras reģionā. “WaterMan” koncentrējas uz atkārtotas lietusūdeņu izmantošanas stratēģiju izstrādi, ietverot recirkulācijas projektu izstrādi un īstenošanu, kā arī uzņēmēju un patērētāju iesaisti darbā ar šiem projektiem.
Projekta finansējums ir 4,38 miljoni eiro, no kuriem 3,5 miljonus eiro veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums.
Saldū būs lietusūdens strūklaka
Iesaistoties projektā, Kurzemes plānošanas reģions ir iecerējis iegūt jaunas zināšanas, ko varētu izmantot reģiona tālākai attīstībai, nodrošinot jau konkrētu projektu plānošanu un īstenošanu. “Plānojam izstrādāt konkrētus piemērus, ko piedāvāt pašvaldībām un jebkuram interesentam, kas vēlas apgūt lietusūdens novadi, savākšanu vai atkārtotu izmantošanu,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Neilande.
Tikmēr pavisam konkrēta vīzija par rezultātiem dalībai “WaterMan” projektā ir Saldus novada pašvaldībai. “Saldū Oskara Kalpaka laukumā iecerēts veidot eksperimentālu strūklaku, kuras darbināšanai tiktu izmantots attīrīts lietusūdens,” zina stāstīt Aija Neilande. “Iecerēts, ka ūdens tiks attīrīts līdz dzeramā ūdens tīrības pakāpei, tomēr vēl jāsaprot, kā to visefektīvāk varētu izdarīt.”
No “WaterMan” budžeta Kurzemes plānošanas reģionam piešķirti nepilni 198 tūkstoši eiro, bet Saldus pašvaldībai – 220 tūkstoši eiro.
Dzeramo ūdeni izmantos mazāk
Lai gan ūdens trūkums Latvijā pagaidām nav uztraukumu raisoša problēma, Aija Neilande atklāj, ka Kurzemes plānošanas reģiona mērķis ir, sekojot Zviedrijas piemēram, aizstāt dzeramā ūdens izmantošanu, piemēram, mauriņu laistīšanā vai arēnu ledus gatavošanā, tieši ar lietusūdens izmantošanu. “Latvijā atkārtotai lietusūdeņu izmantošanai ir liels potenciāls, ko cilvēki vēl neapzinās, īpaši ņemot vērā, ka lietusūdeņu nonākšana pie notekūdeņiem ir sabiedrībai dārgāka nekā lietusūdeņu savlaicīga nodalīšana un attīrīšana,” zina stāstīt Aija Neilande. “Jaunās metodes ietvertu gan notekūdeņu novadīšanu laikus, gan to samazināšanu, kas uzlabotu pilsētvidi un veicinātu zaļās infrastruktūras attīstību. Vienlaikus tas arī palīdzētu savākt un uzglabāt lietusūdeņus, tāpat arī sniegtu cilvēkiem veldzi karstās vasaras dienās.” Lai gan jau tagad atsevišķās pašvaldībās lietusūdens tiek izmantots atkārtoti, tas Kurzemes plānošanas reģiona pārstāves ieskatā netiek darīts pietiekamā apmērā, līdz ar to jebkuri jauni paņēmieni, zināšanas un metodes ir būtiski gan mājsaimniecībām, gan pašvaldībām.
“WaterMan” projektā piedalās 43 organizācijas no Baltijas jūras reģiona valstīm, koncentrējoties uz reģiona dienvidaustrumu daļu, proti, Zviedriju, Dāniju, Vāciju, Poliju, kā arī Baltijas valstīm – Igauniju, Lietuvu un Latviju.
Projektā tiek īstenotas 10 eksperimentālas aktivitātes, kas tiks testētas un atjaunotas atbilstoši prasībām padarīt plānus realizējamus, veiksmīgus un derīgus ieviešanai.
Projekts tiek īstenots no šī gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim “Interreg” Baltijas jūras reģiona programmas 2021.–2027. gadam ietvaros.
