Kurus augus barot rudenī: 5 dārznieka zelta likumi 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Vēlos laikus samēslot augus košumdārzā. Ar kuriem sākt, un kādu līdzekli izvēlēties?” – jautā Zenta no Tukuma.
Konsultējusi dārzu ierīkotāja Maruta Kaminska.
Sāk ar mauriņu
Viens no svarīgākajiem dārza skaistuma elementiem ir skaists mauriņš, diemžēl par tā vajadzībām nereti piemirst. Rudenī barības porcija vajadzīga arī tam. Ieteicams izvēlēties speciāli zālītei paredzēto rudens mēslojumu.
Ja mauriņam nav laistīšanas sistēmas, pirms mēslošanas to krietni salaista vai sagaida pamatīgu lietu.
Izvēlas universālo
Augusta beigās, septembra sākumā augiem jādod mēslojums, kurš satur vairāk kālija, arī fosforu. Taču slāpeklis tā sastāvā nedrīkst būt.
Augiem iegādājas tā saukto rudens mēslojumu. Izdevīgi nopirkt lielāku iepakojumu, jo šo mēslojumu varēs dot visiem dārza augiem.
Pabaro dzīvžogu
Visgrūtāk ir samēslot lielos skujeņus un mūžzaļos dzīvžogus. Zem to zariem bieži vien ir pilnīgs sausums, saknes blīvi satīklojušas visu augsni. Granulēto mēslojumu šādās vietās nav izdevīgi bērt, jo tas slikti tiek izmantots mitruma trūkuma dēļ. Šādus augus vislabāk barot ar šķīstošo mēslojumu.
Pieredze liecina, ka pēdējos gados ir gari rudeņi un augusta otrajā pusē vēl var pagūt iedot mēslojumu ar pavisam zemu slāpekļa saturu (N 5-8). Piemēram, plaši pieejams ir ūdenī šķīstošais līdzeklis Kristalons.
Rudens mēslojumu noteikti vajag apbērt ap tiem augiem, kuriem visu gadu ir lapojums, piemēram, rododendriem, bukšiem.
Vajag aplaistīt
Pirms mēslošanas augus pamatīgi salaista. Vislabāk to darīt pakāpeniski, vairākas dienas pēc kārtas lejot nelielos daudzumos. Tad augsne pagūs uzsūkt ūdeni. Vienā reizē uzliet lielu daudzumu nav jēgas. Tas ir līdzīgi kā pēc spēcīga lietus – pēc laiciņa atliek vien pabrīnīties, kur mitrums pazudis un zem kuplākajiem krūmiem nemaz nav ticis.
Jau krietna salaistīšana vien rudenī augam uzlabos izredzes pārziemot.
Mitrumam jābūt vismaz 20 cm dziļumā.
Sevišķi daudz jālaista hortenzijas. Tām ir smalka sakņu sistēma, bet jāspēj apgādāt vareni lapoto augumu un kuplos ziedus.
Noteikti mulčē
Sauso periodu un karstumu vasarā, arī laika maiņas ziemā palīdz pārdzīvot mulčas kārtiņa. Vislabāk mitrumu saglabā mizu mulča. Laba un glīta būtu arī kūdras kārtiņa, taču tā mēdz ātri izžūt. Ja mulčas vēl nav, tad pirms tās bēršanas uzkaisa mēslojumu.
Ir uzskats, ka mulčā vairojas gliemeži. Praksē gan tas nav īsti pierādījies, jo līdējiem nepatīk koptas vietas, arī mēslojuma uzbēršana to maigajai miesai nebūs tīkama. Šāda gliemežu savairošanās visbiežāk notiek zem augiem ar lielām lapām, kur ir jauks mikroklimats un barības bāze.
Ja augiem plānots dobēs uzbērt kompostu vai kūtsmēslus, to dara ne agrāk kā oktobrī. Tas vajadzīgs, lai neprovocētu augu augšanu. Ja slāpekli saturošo mēslojumu uzliks agrāk, augs var sākt veidot jaunus dzinumus, kas nepagūs nobriest, tikai patērēs ziemošanai vajadzīgo auga spēku.
Mēslojumu nedrīkst atstāt tieši uz augsnes, jo tad tas zaudē daļu savas vērtības – izčākst gaisā, bet līdz augam labums nenonāk.
Uzziņa:
• Daži dārznieki apgalvo, ka var nedot augiem rudens mēslojumu un tie būs veselīgi tāpat. Taču metode, kas darbojas vienā dārzā, neder visos. Viens no svarīgākajiem aspektiem ir augsne. Ja tā ir laba, mālaina dārza augsne, augi tajā jutīsies labāk arī bez barošanas nekā tie, kas aug nabadzīgās, smilšainās augsnēs. Augšņu atšķirība arī nosaka, cik daudz augam būs mitruma. Ja smago augšņu īpašnieki dažkārt lepojas, ka var nelaistīt dārzu nemaz, vieglajās smiltīs jālaista bieži, ja vēlas panākt glītu efektu.
Padoms!
Vasaras puķes turpina mēslot kā iepriekš. Tām nebūs jāpārziemo, bet jāturpina veidot jaunus dzinumus un ziedus. Tādēļ slāpeklis mēslojumā ir vajadzīgs.
