Kuru zivju eļļu izvēlēties? 0
Aptiekās, lieltirgotavās un pat interneta veikalos ir ļoti plašs zivju eļļas piedāvājums. Cenu amplitūda – ievērojama. Kā izvēlēties vērtīgāko? Velta Talsos
Vērtē cenu un sastāvu!
– Rādītāji liecina, ka mirstība ar sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir trīs reizes augstāka nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs un augstākā Baltijas valstīs. Šī statistika rosina rīkoties, un pirmais solis var būt vērtīgo omega-3 taukskābju lietošana, – norāda uztura speciāliste Laila Millere.
Pircēji pievērš uzmanību akcijām, zemākai cenai, savukārt ražotāji pielāgojas iedzīvotāju pirktspējai. Tomēr nereti izrādās, ka no cenas ziņā pievilcīgākās zivju eļļas maciņš ekonomiju nejūt: dienas devas sasniegšanai jālieto vairāk produkta, jo lētākais nav attīrīts no balastvielām, kas nedod terapeitisko efektu. Nav zinātnisku pierādījumu, ka tīra omega-3 organismam kaitētu, turpretī, lietojot netīru preparātu, gan zināms organisma piesārņojums ir iespējams.
Izvēloties vērtīgās taukskābes, dominējošajam faktoram jābūt tieši kvalitātei, ko raksturo divas burtu kombinācijas – EPS un DHS.
Ražotājs uz iepakojuma mēdz uzrādīt, cik vienā kapsulā miligramu vai gramu, bet svarīgākie ir komponenti, ko norāda ar vissīkākajiem burtiem, – minimālā efektīvā dienas deva ir 400 mg EPS un 200 mg DHS. Savukārt ieteicamā terapeitiskā deva ir 1000 mg EPS un 450 mg DHS.
Omega-6 (augu eļļas) ir tauku grupa ar citu iedarbības efektu, un, aizraujoties ar šiem produktiem, varam ne tikai uzņemt liekas kalorijas, bet arī rosināt metabolā sindroma (vielmaiņas traucējumi, kas izraisa abdominālu aptaukošanos (ābolītis) un palielina risku saslimt ar diabētu, sirds un asinsvadu slimībām) veidošanos un insulīna rezistenci (organisms nespēj adekvāti reaģēt uz insulīnu). Tāpēc pat neapšaubāmi vērtīgo olīveļļu Extra Virgin uzturā nevajadzētu lietot vairāk par vienu tējkaroti dienā.
Gan omega-3, gan omega-6 ir nestabilas eļļas, tāpēc jāpievērš uzmanība, vai ražotājs ir pievienojis E vitamīnu. E vitamīns darbojas kā antioksidants, lai saglabātu omega-3 TS un zivju eļļu svaigu. Populārajai krila eļļai ir labāka biopieejamība – organisms to veiksmīgāk asimilē. Tomēr, arī iegādājoties krila eļļu, jāpievērš uzmanība DHS un EPS rādītājiem.
Zivis – neviennozīmīgs produkts
Zivju eļļu uzskata par pirmo veselības stiprināšanas līdzekli, jau pirms 12 tūkstošiem gadu vikingi to ieguva no mencu aknām. Viņi tā ārstēja ādas un locītavu slimības, novērsa sāpes un iekaisumus. Zivju eļļas pozitīvā ietekme uz sirds veselību tika pierādīta XX gadsimta vidū.
Vai arī mēs varētu sevi nodrošināt ar labajām taukskābēm, ēdot jūras un okeāna treknās zivis? Uztura speciāliste Laila Millere ir skeptiska: – Piemēram, 100 gramos konserva “Tuncis eļļā” ir 110 miligramu kopējās omegas-3, tajā skaitā EPS 23, bet DHS 86. Cik daudz tunča konservu jāpatērē, lai nodrošinātu vismaz minimālo efektīvo dienas devu? Lasī vērtīgās taukskābes ir tuvāk optimālajiem rādītājiem. Daba ar tām apveltījusi arī skumbriju un siļķi, kas nopērkamas galvenokārt ļoti sāļas, kūpinātas vai konservētas. Nav peļama arī reņģe, lai gan tajā mazāk vērtīgās omegas, toties šī zivtiņa nav ilgdzīvotāja un pretēji tuncim un lasim nepaspēj uzkrāt smagos metālus. Ja zivju izcelsme nav zināma, pastiprināta to lietošana var piesārņot organismu, turklāt mākslīgi audzētas zivis mēdz saturēt mazāku daudzumu omega-3 taukskābju.
Ikdienā omega-3 un omega-6 attiecībām jābūt 1:1, taču pēdējās mēs uzņemam pārāk daudz. EPS un DHS satur tikai jūras izcelsmes produkti, galvenokārt zivis un zivju eļļa, kā arī vēžveidīgie, roņi, vaļi.
Linsēklās ir alfa linolēnskābe, bet nav ne procenta EPS un DHS. Arī valriekstos nav šo divu dzīvībai svarīgo kombināciju. Valriekstu eļļa satur 71%, saulespuķu eļļa – 62% polinepiesātināto taukskābju.
Cilvēka organismā šīs neaizstājamās taukskābes neveidojas, tāpēc divas reizes nedēļā jāapēd vismaz 200 gramu dziļūdens jūras zivju vai jālieto zivju eļļa.
Grūtniecības un krūts barošanas periodā vēlamā dienas deva ir 300 mg. Lai mazulim veidotos normāla smadzeņu darbība, attīstītos nervu šūnas, omega-3 taukskābes jālieto jau kopš grūtniecības pirmā trimestra, jo mūsu smadzenēs ir eļļveida substance, ko var pabarot tieši ar šo taukskābi. Pacientiem, kas ir kardiovaskulārā riska grupā – pēc 46 gadu sasniegšanas, speciāliste iesaka profilaksei omega-3 patēriņu paaugstināt līdz vienam gramam dienā, bet terapeitiskos nolūkos – no diviem līdz četriem gramiem dienā. Ja vien atļauj līdzekļi, omega-3 būtu jālieto visu gadu, pārdozēt to nevar. Izvēloties starp piedāvājumu kapsulās vai šķidrā formā, priekšroka dodama kapsulām, jo tajās zivju eļļa saglabājas ilgāk un neoksidējas.
UZZIŅA
• Omega-6 taukskābes bioloģiskās vielas lielā daudzumā rosina iekaisumus un asins recēšanu, kavē imūnreakcijas, sašaurina asinsvadus. Šīs taukskābes visvairāk sastopamas augu eļļās: sojas, linsēklu, rapšu.
• Nepiesātinātās omega-3 taukskābes labvēlīgi ietekmē reimatoīdā artrīta, čūlainā kolīta, Krona slimības ārstēšanu, ādas slimību ārstēšanu un profilaksi. Izmantojamas smadzeņu darbības uzlabošanai un depresijas mazināšanai. Šīm taukskābēm arī liela nozīme acs tīklenes un nervu šūnu pilnvērtīgai uzbūvei un darbībai.
