Kuru saldējumu izvēlēties? 0
Veikalos ir milzīga saldējuma izvēle, gar acīm ņirb krāsaini iesaiņojumi, dažādi zīmoli, cenu un atlaižu zīmes! Kā no plašā klāsta izvēlēties tīkamāko?
Sīkā drukā
Lielveikalā nopirktā vaniļas saldējuma sastāvā, izrādās, ir ūdens, cukurs, augu tauki, vājpiena pulveris, sūkalu pulveris, stabilizētāji ar trim E apzīmējumiem, nez kāds emulgators un, kā jau pienākas šim saldējumam, vanilīns… veseli 0,004 %! Produkta enerģētiskā vērtība 100 gramos ir 168 kalorijas, tauki – 8,5 g. Cik tur cukura, droši vien zina tikai pats ražotājs – tas uz iesaiņojuma nav norādīts! Tam, kurš saldējumu ēd, acīmredzot nav arī jāsaka, kādu augu tauki ir sastāvā.
Latvijas pārtikas rūpniecībā augu taukus plašāk sāka izmantot pagājušā gadsimta beigās, jo zinātnieki ieteica samazināt dzīvnieku izcelsmes tauku lietošanu. Viss būtu labi, ja vien naudas velniņš nedzītu augstvērtīgo augu taukvielu vietā izmantot lētākās un diemžēl arī nevērtīgākās un pat neveselīgākās, piemēram, palmu vai kokosriekstu eļļas. Un nekur jau nav liegts pārtikas ražošanā izmantot šos taukus, tostarp hidrogenētos, kas ir ķīmiski apstrādāti, formulai pievienojot ūdeņraža atomus.
Tātad – ja ražotājs godprātīgi preces marķējumā sastāvdaļas uzrāda dilstošā secībā, nopirktais vaniļas saldējums izrādās ūdens, cukura un augu tauku maisījums?
Ķīmiskā laboratorija
Ja ir vēlēšanās ēst iespējami dabīgāku produktu, dietoloģe Inga Pūce iesaka izpētīt, vai saldējuma sastāvā ir piens, krējums vai sviests. Tam arī ir jābūt pirmajam, ko var izlasīt uz iepakojuma sastāva uzskaitījumā.
Ražotāji bieži pievieno krāsvielas. Tās var būt gan dabīgas, gan sintētiskas. Pēdējās ir uzskatāmas par riskantāko pārtikas piedevu grupu. Dietoloģe uzsver, ka starp sintētiskajām krāsvielām pavisam nekaitīgu tikpat kā nav, tādēļ alerģiskas reakcijas no tām rodas pat biežāk nekā no konservantiem.
Jāuzmanās arī no tāda saldējuma, kam pievienotas pārtikas piedevas ar neviennozīmīgu reputāciju. Tādas ir sintētiskās krāsvielas, piemēram, oranždzeltenais E110, hinolīna dzeltenais E104, sarkanais kumačs E124.
Šīs krāsvielas ir minētas arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1333/2008 ar piebildi, ka tās var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu uzmanību un aktivitāti. Ir vairākas valstis, kas ir aizliegušas tās izmantot uzturā. Par laimi, ne visas E vielas jeb pārtikas piedevas ir sliktas, jo daudzām ir dabīga izcelsme un tās ir droši lietojamas.
Bez mākslīgām sastāvdaļām no vietējām izejvielām pašlaik pieejams gan “Rīgas piena kombināta” saldējums Ekselence un Nu fruit, gan vairāku mazāko ražotāju, piemēram, SIA “Rozīne” gatavotais Skrīveru mājas saldējums. Īstu pienu un krējumu, nepievienojot augu taukus, ražošanā izmanto “Rūjienas saldējums”.
Ar pienu vai bez tā
Eiropas Savienībā nav vienotas prasības produktam ar tirdzniecības nosaukumu “saldējums”, tādēļ katrai dalībvalstij ir brīva izvēle izstrādāt tam nacionālos normatīvos aktus. Latvijā ir vien Ministru kabineta noteikumi, kur piena produktu klasifikācijā ir ietverts piena un krējuma saldējums, līdz ar to noteikts valsts standarts, kad saldējuma marķējumā drīkst lietot nosaukumu “piena saldējums” vai “krējuma saldējums”. Ja reiz produkts ir nosaukts par piena saldējumu, tajā nedrīkstētu būt augu tauki. Tas gan attiecas tikai uz Latvijas ražojumiem. Citu Eiropas Savienības valstu piena produktu, tostarp arī saldējuma ražotājiem ir tiesības mūsu tirdzniecības tīkliem piedāvāt preci pēc savām iespējām, tehnoloģijas un mārketinga stratēģijas. Tāpēc ir jārēķinās, ka vienādi var saukties pēc sastāva ļoti atšķirīgi produkti.
Mūsu sabiedrības izpratnē saldējums lielākoties ir saldēts piena produkts. Uztura speciāliste Inga Širina pārliecināta, ka piena tauki, protams, nav labākā izvēle organismam, bet, izmantojot pienu vai krējumu kā galveno saldējuma sastāvdaļu, tajā nonāk arī daudzas vērtīgās piena sastāvdaļas – vitamīni un minerālvielas.
Tirdzniecībā ar saldējuma vārdu reizumis var atrast pat augļu ledu – saldētās sulas vai sorbetu – desertu, kurā izmantota gan sula, gan augļu mīkstums un iebiezināšanai, piemēram, olu baltumi.
