Jāmazina riski 7
Latvijas “Lauku attīstības plāns 2014. – 2020. gadam” paredz ar Eiropas Savienības fondu atbalstu nodrošināt vienlīdzīgāku Latvijas reģionu un saimniecību attīstību, kas var viest korekcijas jau esošajā lietu kārtībā. Lai arī lielās saimniecībās ražošana ir efektīvāka, pieredze rāda, ka, izveidojoties vienai lielai saimniecībai ar tūkstots hektāriem lauksaimniecības zemes, apkārt iznīkst daudzas mazās saimniecības. Stiprinot mazās un vidējās saimniecības, plānots veicināt gan Latvijas lauku apdzīvotību, gan diversificēt sektorālos riskus, tādējādi mazinot “satricinājumu”, piemēram, graudkopībā vai piensaimniecībā ietekmi uz visas valsts tautsaimniecību. “Šobrīd attiecībā uz investīcijām esam nodefinējuši lielās saimniecības un mazās un tām tiek dots atšķirīgs investīciju atbalsts un noteiktas atsevišķas pieejamā finansējuma aploksnes reģionālā griezumā. Lielajām saimniecībām, kuras arī pašas var piesaistīt finansējumu, ir zemāka atbalsta intensitāte. Mazajām saimniecībām atbalsta intensitāte ir augstāka,” skaidro Zemkopības ministrijas pārstāve L. Jansone. Latvijā ir aptuveni 60 tūkstoši saimniecību, bet “tirgus saimniecību” ir vien ap tūkstoti. Tāpēc mērķis ir veicināt, lai mazās saimniecības vairāk ražotu tirgum. Taču to grūti paveikt bez saimniecību iesaistīšanās kooperatīvos. Kā liecina Latvijas reģionu lielāko lauksaimniecības uzņēmumu topi, spēcīgi kooperatīvi jau izveidojušies graudkopībā, piena lopkopībā. Šīs nozares dominēja arī līdzšinējo ES fondu apguvē. Turpmāk specifisks atbalsts graudkopībai, piena lopkopībai vairs netiek paredzēts, bet uz atbalstu var cerēt sektori, kur kooperācija un ES naudas apguve līdz šim “piekliboja”, piemēram, bioloģiskās produkcijas ražošana, aitkopība, liellopu audzēšana. Latvijā nav definētas lauksaimniecības nozares, kuras ir perspektīvas, tā ir katra saimnieka individuāla izvēle, kurā nozarē viņš startē un kāda būs uzņēmuma dzīvotspēja, uzsver L. Jansone. Tomēr valsts institūcijas ar dažādu instrumentu palīdzību var veicināt “pilnas ražošanas ķēdes” izveidi un nozares attīstību. Piemēram, bioloģiskā lauksaimniecībā nedrīkst lietot minerālmēslus, līdz ar to ražas ir zemākas bet, lai produkciju tālāk realizētu kā bioloģisku produktu, svarīgi, vai tuvākā reģionā ir attiecīgi sertificēti pārstrādes uzņēmumi. Svarīgi, lai bioloģiskie piena lopkopēji pienu var realizēt kā bioloģisko pienu, nevis vienkārši pienu. “Vidzemes reģionā turpmāk var strauji attīstīties bioloģiskā lauksaimniecība, jo Ādažos uzbūvēta bērnu bioloģiskās pārtikas ražotne. No produkcijas izmaksu viedokļa svarīgi, vai izejvielas tiek audzētas tuvākā apkārtnē vai piegādātas no tuvākā reģiona. Paredzēts dot atbalstu pārstrādes uzņēmumiem, kuri noteiktā rādiusā iepērk vietējo izejvielu un katru gadu vietējās izejvielas iepirkums būs jākāpina,” uzsver L. Jansone.
Latvijas reģioni skaitļos
