Izceļas Zemgale 7
Uz Latvijas piecu reģionu fona ar saviem lauksaimniecības uzņēmumiem izceļas Zemgale, nereti saukta arī par Latvijas “maizes klēti”. Reģiona izaugsmi veicina gan Rīgas tuvums, gan graudkopībai izdevīgie klimatiskie apstākļi, augsnes auglība, gan salīdzinoši augstais zemnieku kooperācijas līmenis. Zemkopības ministrijas rīcībā esošie dati 30 gadu garumā pierāda, kā klimatiskie apstākļi, gaisa temperatūra ietekmē ražību. “Ja Zemgalē jau divas nedēļas apstrādā zemi, bet ap Alūksni, Madonu vēl ir sniegs, tad šī divu trīs nedēļu atšķirība ir ļoti būtiska,” skaidro Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone. Tomēr reģionam ir arī izaicinājumi – augsnes piesārņojums ar nitrātiem un līdz ar to noteiktās paaugstinātas prasības īpaši jutīgām teritorijām. Reģiona lielāko lauksaimniecības uzņēmumu galvgalī atrodas tādi cienījami vietējā kapitāla “zemes arāji” kā, piemēram, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Latraps” un “Agrolats Group” ietilpstošais “Elagro Trade”. Reāli lauksaimnieki tikai ar pieticīgākiem finanšu rādītājiem ir ierindojušies arī Vidzemes reģiona topa galvgalī, piemēram, kooperatīvi “Vaks” (graudkopība) un “Māršava” (piensaimniecība), kā arī “Latvijas Avīzes” un “Lursoft” veidotajā “Lauksaimnieku TOP 100” iepriekš izceltā un dāņiem piederošā cūkkopības SIA “Gaižēni”. Latvijas augsnes karte ir raiba un parāda, ka arī Latgales atsevišķos novados augsnes ir ļoti labas un ietekmē katra saimnieka izvēli attīstīt vienu vai otru lauksaimniecības virzienu. Tomēr atšķirībā no Zemgales un Vidzemes, Latgales reģiona TOP 5 veido nevis lauksaimniecības kooperatīvi, bet individuāli lauksaimniecības SIA, piemēram, topa līderis “Sprūževa M”. Tas izskaidro, kāpēc Latgales lielāko lauksaimniecības uzņēmumu finanšu dati ir desmitiem reižu mazāki nekā uzņēmumiem citos Latvijas reģionos. Savukārt Kurzemes reģionā, kurā Ventspils un Liepājas ostu tuvums un attīstītā tranzīta nozare nosaka to, ka reģionu uzņēmumu vidējais apgrozījums ir augstāks nekā valstī kopumā, jūras piekraste sekmējusi zvejniecības uzņēmumu izaugsmi. Trešajā vietā Kurzemes topā ierindojusies SIA “Baltreids”, kuras flote zvejo stavridas un skumbrijas pie Mauritānijas un Marokas krastiem un tūlīt aiz reģiona “lielā piecnieka” atrodas vēl vairāki zivsaimniecības uzņēmumi. Savukārt Rīga un Pierīga, kurā top gandrīz 70% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, lielāko lauksaimniecības uzņēmumu TOP 5 veido galvenokārt lauksaimniecības tehnikas un agroķīmijas tirgotāji. Tie ir ārzemnieku kontrolēti uzņēmumi, kuri strādā ne tikai Latvijas, bet Baltijas un vēl plašākā mērogā. Tāpēc arī Rīga kā nozīmīgs loģistikas un Baltijas centrs izvēlēta kā šo kompāniju reģistrācijas vieta.
