Kursīte-Pakule: KM nepieciešams novirzīt papildu līdzekļus trimdas latviešu mākslas darbu iepirkšanai 0
Kultūras ministrijai turpmāko gadu laikā nepieciešams novirzīt papildu līdzekļus trimdas latviešu mākslas darbu iepirkšanai, restaurācijai un pētniecībai, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē sacīja tās vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).
Šāds papildu finansējums ir nepieciešams, jo pašlaik muzeji latviešu trimdas mākslas kolekcionēšanai un uzturēšanai saņem vien 8000 eiro gadā, kas, pēc Latvijas Nacionālās mākslas muzeja (LNMM) direktores Māras Lāces teiktā, lielākoties nosedz darbu transportēšanas izmaksas. Piedevām, šāds ikgadējais krājumu finansēšanas apjoms tika pieņemts Ministru kabinetā pirms trīs gadiem, līdz ar ko, līdzekļu piešķiršana šādā pašā apmērā, iespējams, būs jaunās valdības uzdevums.
Ārvalstu latviešu mākslinieku gleznas parasti ir lielas, kā arī ir amatniecības un tēlniecības darbi, piemēram, metāla instalācijas, kas reizēm sver pat vairākas tonnas. Šie apstākļi būtiski sadārdzina mākslas darbu transportēšanas izmaksas no, piemēram, ASV, Kanādas un Austrālijas.
Lāce skaidroja, ka kopumā LNMM trimdas mākslinieku kolekcija nav vērtējama kā slikta, jo tajā atrodas teju 3000 darbi. Kopumā pašmāju muzeji savos īpašumos šos darbus iegūst divos veidos – kā dāvinājumus vai testamentāros novēlējumus. Reizēm gan gadās, ka muzejam piedāvātie vai novēlētie darbi nav nepieciešami, jo no to autoriem kolekcijā iekļauti jau vairāki desmiti gleznu, taču brīžos, kad runa ir par īpašiem mākslinieku darbiem, muzejs nav spējīgs konkurēt ar privātajiem kolekcionāriem.
Latviešu mākslas darbi diasporas īpašumā nereti atrodas samērā nepiemērotās telpās, piemēram, baznīcu draudžu pagrabos un diasporas latviešu dzīvokļos, līdz ar ko, darbus reizēm nepieciešams restaurēt.
Apakškomisijas locekļi bija vienisprātis, ka KM nepieciešams izstrādāt atsevišķu trimdas latviešu mākslas pētniecības programmu, kas būtu neatkarīga no Izglītības un zinātnes ministrijas. Pēc Kursītes-Pakules domām, lai gan ir personas, kas šāda veida pētniecību veic brīvprātīgi, par to būtu jāsaņem arī atalgojums.
Kā vienīgais šo problēmu potenciālais risinājums apakškomisijas deputātu vidū izskanēja papildus naudas novirzīšana no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) budžeta, taču tas palielināsies vienīgi līdz ar tā valsts finansējuma modeļa maiņu 2020.gadā. Līdz ar to, deputāti savstarpēji vienojās, ka ar trimdas latviešu mākslu saistītos problēmjautājumus nepieciešams aktualizēt nākamgad plānotajā Pasaules Brīvo latviešu apvienības konferencē, kas Cēsīs tiks rīkota sadarbība ar KM.
Tāpat ministrijas pārstāvis Uldis Zariņš apakškomisijas deputātiem norādīja, ka nākošgad ministrijai jāizstrādā jaunais nozares daudzgadu plānošanas dokuments, kurā iespējams šīm problēmām rast risinājumus.
