Kursīte: “Integrācijas fonds ik gadu saņem miljonus, bet reālu rezultātu nav!” 0
“Latviešu valodas stiprināšana ir mūsu pašu atbildība,” TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum.” uzsver Latvijas Universitātes profesore, literatūrzinātniece, rakstniece un folkloras pētniece Janīna Kursīte. Saruna par valodas politiku un tās attīstības izaicinājumiem mūsdienu Latvijā raisīja daudz būtisku jautājumu par to, kā latviešu valoda saglabās savu lomu globalizācijas laikmetā.
Profesore norādīja, ka, lai gan Krievijas ietekme vienmēr ir bijusi politiski jūtīga, angļu valoda šobrīd kļūst par vēl lielāku izaicinājumu.
“Jaunieši arvien biežāk savā starpā sarunājas angļu valodā. Tas nav nekas jauns – līdzīgas tendences novērojamas arī citur pasaulē, kur angļu valoda tiek uztverta kā veids, kā justies piederīgam globālajai sabiedrībai. Tomēr pārmērīga aizraušanās ar svešvalodām var vājināt mūsu pašu valodas pozīcijas,” brīdināja Kursīte.
Viņa piebilda, ka jaunībā bieži vien tiek meklēta iespēja izpausties plašāk un brīvāk, taču tas nedrīkst notikt uz latviešu valodas rēķina: “Mūsu atbildība ir parūpēties, lai latviešu valoda saglabātos kā stipra vērtība, neatkarīgi no citu valodu ietekmes.”
Viens no būtiskākajiem jautājumiem, ko Janīna Kursīte uzsvēra, bija valsts finansējuma prioritātes. Profesore kritizēja pašreizējo līdzekļu sadalījumu un norādīja uz trūkumiem valodas stiprināšanas politikā: “Piemēram, skolēnu snieguma monitoringam ir paredzēti 21 miljons eiro. Vai šos līdzekļus nevarētu novirzīt reģioniem, kur latviešu valoda ir visapdraudētākā? Piemēram, Latgalē?” viņa retoriski jautāja.
Profesore arī norādīja uz sabiedrības saliedētības programmas izpildījumu, kas viņasprāt piedzīvojis krahu: “Integrācijas fonds ik gadu saņem miljonus, bet reālu rezultātu nav. Kāpēc valsts valodai piešķirtie līdzekļi netiek izmantoti efektīvi, lai stiprinātu latviešu valodu Latvijas novados?”
Kursīte īpaši uzsvēra novadu lomu Latvijas kultūras un valodas saglabāšanā.
“Novadi ir mūsu spēks. Novadu cilvēki ir tie, kas stāvēs un kritīs par Latviju. Mēs nedrīkstam aizmirst par viņiem,”
uzsvēra Kursīte, pievēršot uzmanību nepieciešamībai atbalstīt vietējās kultūras un valodas iniciatīvas.
Viņasprāt, valsts politikā ir jāatrod līdzsvars starp pētniecību un praktiskiem risinājumiem: *“Nav pietiekami tikai monitorēt situāciju vai veikt teorētiskus pētījumus. Ir jārīkojas, lai reāli stiprinātu latviešu valodu sabiedrībā.”
Sarunas noslēgumā Kursīte atgādināja par latviešu valodas neaizstājamo lomu mūsu identitātē un nākotnes veidošanā: “Latviešu valodas saglabāšana ir visas sabiedrības atbildība. Tā ir mūsu kultūras un vēstures pamats, ko nevar aizstāt neviens globāls risinājums. Mums jārīkojas jau tagad!”
