Kursīte: “Humors ļauj paskatīties uz sevi no malas, reizēm ar smaidu, citreiz ar smīnu” 0
“Humors ir mūsu izdzīvošanas noslēpums,” viesojoties TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum”, norādīja Latvijas Universitātes profesore, literatūrzinātniece, rakstniece un folkloras pētniece Janīna Kursīte. Saruna par latviešu humoru un tā lomu vēsturē un ikdienā raisīja gan dziļas pārdomas, gan vieglu smaidu.
Humors latviešu dzīvē ne vienmēr ir ticis augstu novērtēts. Kā norāda Janīna Kursīte: “Vienmēr esam bijuši ļoti paškritiski, sakot – latvietis jokot neprot. Bet vai tas tiešām ir tā?” Profesore, balstoties savos pētījumos, uzsver, ka latviešu humors vienmēr ir pastāvējis, taču tas izpaužas specifiskā, dažkārt grūti pamanāmā formā.
Humors kā spēks grūtos laikos
Kursīte uzsver, ka īpaši smagākajos laikos humors ir kalpojis par dzīvības un spēka avotu. Otrā pasaules kara laikā un citu vēstures pārbaudījumu laikā latviešu humors ir uzplaucis kā izdzīvošanas mehānisms.
“Visvairāk humors ir izplaucis tad, kad bijuši grūti laiki – kara gados, sērgu laikā. Tieši tad humors un satīra palīdzējuši cilvēkiem paskatīties uz sevi un dzīvi no cita skatupunkta – ar smaidu,” stāsta profesore.
Latviešu literatūra – humora šūpulis
Runājot par humoru literatūrā, Kursīte izceļ latviešu klasiķu – Rūdolfa Blaumaņa, Anšlava Eglīša un Gunara Janovska – ieguldījumu. Blaumaņa darbi, piemēram, “Skroderdienas Silmačos”, ir ne tikai tautas iemīļoti, bet arī uzskatāmi par humoristiskas dramaturģijas paraugiem. Tomēr sākotnēji Blaumaņa darbi ne vienmēr tika saprasti: “Rūdolfs Blaumanis savulaik saņēma arī daudz kritikas – daži nesaprata, kāpēc viņš neraksta par nopietnām lietām, bet izvēlas pievērsties šķietami nenopietnām tēmām.”
Anšlava Eglīša un Gunara Janovska darbi ir vēl viens pierādījums, ka latviešu humora izjūta nav tikai mīts. “Šie rakstnieki prasmīgi parāda humoru gan prozā, gan ikdienas situācijās, liekot lasītājam ne tikai smieties, bet arī aizdomāties,” piebilst Kursīte.
Humors kā nākotnes izdzīvošanas rīks
Janīna Kursīte uzskata, ka humors ir viena no izdzīvošanas pamatvērtībām arī nākotnē. Viņas nesen pabeigtajā grāmatā par latviešu humoristiski satīrisko dzeju, kurā apkopoti vairāk nekā 70 lappušu apcerējumi un piemēri, humora loma izcelta kā būtiska daļa no latviešu kultūras un identitātes.
“Humors ļauj paskatīties uz sevi no malas, reizēm ar smaidu, citreiz ar smīnu. Bet tas ir veids, kā dzīvot vieglāk,” secina Kursīte.
Raidījuma “Nedēļa. Post scriptum” skatītājiem profesore atgādināja: “Smaidīsim vairāk! Latviešiem humors ir, tas tikai jāprot pamanīt.”
