– Nupat radīta “kim? Rezidences balva”. Mani mulsina kritērijs, ka tās saņēmējs nedrīkst būt vecāks par 40 gadiem. 1
H. M.: – Viens no mūsu centrālajiem uzdevumiem ir ar starptautisku sadarbību panākt Latvijas mākslinieku izvešanu starptautiskā apritē. Latvijā var radīt visbrīnišķīgākos darbus, bet ārpusē tos neredz. Cik daudz pasaulē zina par Purvīša balvu un redz tās laureātus? Mēs vēlamies atbalstīt māksliniekus, kuri vēl nav sasnieguši savu pilnīgāko potenciālu, kuriem vēl nav piešķirama balva par mūža ieguldījumu, tāpēc tieši viņus vēlamies piedāvāt nopietnām starptautiskām institūcijām kā vairāk vai mazāk apstrādātu dārgakmeni no Latvijas. Jo pie mums mākslas tirgus ir diezgan bēdīgs, dažreiz iestrēdzis, dažreiz aizmirsts.
M. L.: – Jūsu izvirzītajiem autoriem taču nebūs liegta iespēja būt arī Purvīša balvas kandidātiem?
H. M.: – Protams. “kim? Rezidences balva” nav ne alternatīva, ne atbilde Purvīša balvai. Varbūt kādam cilvēkam šķiet, ka šīs balvas konkurēs, jo abas saistītas ar laikmetīgo mākslu, taču mērķos un uzdevumos tām ir pilnīgi atšķirīgi principi.
M. L.: – Rezidences balva ir brīnišķīgs aizsākums, tomēr tajā sava nozīme bijusi arī Purvīša balvai.
Pirms pāris gadiem mums bija liela iekšēja diskusija, ka Latvijā ļoti vajadzīga balva arī vizuālajā mākslā par mūža ieguldījumu. Mēs iesaistītos partnerībā, taču jāatrod kāds, kas būtu gatavs šo balvu arī nopietni finansēt. Bet nekādā gadījumā nevar teikt, ka Andris Eglītis būtu saņēmis balvu par mūža ieguldījumu, arī Kristaps Ģelzis nav saņēmis balvu par mūža ieguldījumu, jo, starp citu, startēja ļoti nepateicīgā kompānijā ar Imantu Lancmani un Ilmāru Blumbergu.
– Tātad balvas nevis konkurēs, bet starp tām valdīs radoša līdzāspastāvēšana?
– Nekādu konkurenci neredzu.
H. M.: – Purvīša balva tiek pasniegta par jau paveikto, bet kim? balva būs pakāpiens jaunam māksliniekam viņa radošā attīstībā.
M. L.: – Tomēr nenoliegsit, ka arī kim? balvas saņēmēji savu varēšanu būs jau apliecinājuši.
I. K.: – Atšķirsies arī balvu mākslinieciskās ievirzes. kim? balva a priori vairāk būs saistīta ar neokonceptuālisma (laikmetīgās mākslas virziens) attīstību, bet Purvīša balva mēģina aptvert kopumu. Turklāt izskatās, ka kim? balva ir fokusējusies uz Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, visi deviņi kim? šogad nosauktie finālisti ir šīs nodaļas absolventi.
H. M.: – Nākamgad tā varbūt vairs nebūs. Bet tas ir tikpat maznozīmīgi kā tas, ka visi astoņi Purvīša balvas nominanti ir vīrieši.
– Par kuru balvu vairāk priecātos mākslinieks?
I. D.: – Ideālā variantā Purvīša balvas saņēmējam būtu dota iespēja rīkot personālizstādi kādā starptautiskā izstāžu zālē, kas viņa vārdu ienestu starptautiskā apritē. Bet tā jau laikam ir utopija.
– Kopš 8. decembra sācies jauns Purvīša balvas divu gadu cikls. Metaforās runājot, vai ir apzināti lielāki vai mazāki ciņi, kuri līdz šim nav izmantoti, vēl drošākam balvas atspērienam?
A. R.: – Problēma, ka nevaram aptvert visu Latviju. Man bija iespēja redzēt izstādi Daugavpilī, visi eksperti kopā braucām uz Tukumu, bet Liepājā, piemēram, tā arī nenokļuvām. Ja varētu aptvert visu valsti, varbūt vienu otru mākslinieku mēs būtu pamanījuši jau agrāk.
I. K.: – Diemžēl līdzekļu trūkuma dēļ nespējam aptvert Latvijas mākslu pasaulē. Ja skatāmies pasaules līmenī, finālistos šogad noteikti būtu bijis jābūt, piemēram, Jānim Avotiņam, kuram pirms diviem gadiem bija divas vai trīs spožas izstādes Eiropā. Ja lielākā daļa ekspertu varētu aizbraukt uz Venēciju, tad arī Venēcijas mākslas biennāli varētu aplūkot Purvīša balvas kontekstā.
