Kurš vairāk brauc, lai vairāk maksā 14
Šobrīd katram auto īpašniekam neatkarīgi no tā, vai ar mašīnu brauc katru dienu vai tā lielāko daļu gada stāv dīkā, jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis. Portālā www.manabalss.lv vairāk nekā 23 tūkstoši iedzīvotāju parakstījušies par iniciatīvu šo kārtību atcelt un, sekojot kaimiņu igauņu un lietuviešu piemēram, šo nodokli iekļaut degvielas cenā. Tad pastāvētu daudz godīgāka kārtība – kurš vairāk brauc, tas arī vairāk maksā.
Saeima jau pirms pāris nedēļām šo iedzīvotāju iniciatīvu nodeva izvērtēšanai Finanšu ministrijai. Kā Finanšu ministrija vērtē šo ieceri? – Ja tiktu lemts par TEN iekasēšanas modeļa maiņu, ieņēmumus no TEN pārliekot uz akcīzes nodokļa paaugstināšanu degvielām, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, ņemot vērā 2016. gada ieņēmumus no TEN un naftas produktu aprites radītājus, akcīzes nodoklis bezsvina benzīnam, dīzeļdegvielai un sašķidrinātai naftas gāzei (autogāzei) būtu jāpalielina par 6,2 eiro centiem uz litru, taču pieskaitot pievienotās vērtības nodokli – par 7,5 eiro centiem uz litru degvielas, – paskaidro Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. Tas savukārt nozīmē, ka akcīzes nodokļa likmes palielinājums bezsvina benzīnam veidotu 14,2%, dīzeļdegvielai – 18,2%, bet Latvijas propāna gāzei – 55%. Savukārt akcīzes nodoklis degvielām būtu jāpaaugstina par 6,8 eiro centiem 2017. gadā un 7,0 eiro centiem 2018. gadā, secina Finanšu ministrijas pārstāvis. TEN jebkurā gadījumā būtu jāsaglabā kravas automobiļiem, to piekabēm un puspiekabēm, jo to nosaka direktīvas par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Turklāt kravas automobiļiem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva (eirovinjete), kas ir atkarīga no kravas automobiļa un tā sastāva asu skaita un emisiju līmeņa (EURO standarts) par valsts galveno autoceļu posmu lietošanu.
– Palielinot akcīzes nodokli, sadārdzināsies kravu pārvadājumu pašizmaksa. Degvielas izmaksas šajā jomā veido ap 1/3 no visām izmaksām. Atceļot TEN, zudīs priekšrocības, kas TEN un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (turpmāk – likums) ir noteiktas kā atbrīvojumi un atvieglojumi atsevišķām sociālajām grupām – invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm, jo tām pieaugs izmaksas par degvielu, lai kompensētu TEN ieņēmumus. Pieaugs transporta izmantošanas izmaksas tiem operatīvajiem dienestiem (ugunsdzēšanas un glābšanas dienests, neatliekamā medicīniskā palīdzība, policija) par transportlīdzekļiem, jo saskaņā ar likumu tiem piemēro atbrīvojumu no TEN. Turklāt dīzeļdegviela tiek izmantota arī citos transporta veidos – autobusu satiksmē, dzelzceļa transportā, t. sk., arī tranzīta nozarē, kā arī citās nozarēs, piemēram, būvniecībā. Līdz ar to, paaugstinot akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, nepamatoti tiktu ietekmēta arī šo nozaru konkurētspēja. Būtiski palielinot degvielas cenu, var samazināties legālās degvielas patēriņš, kas savukārt var sekmēt nelegālās degvielas apriti, – skaidro A. Jarockis.
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, lūgts izvērtēt www.manabalss.lv izteikto ieceri TEN pievienot degvielas cenai, atbild, ka šo iedzīvotāju iniciatīvu vērtē pozitīvi un piekrīt, ka no TEN iekļaušanas degvielas cenā būtu vairāki ieguvumi, piemēram, transportlīdzekļu vadītāji maksātu proporcionāli tam, cik daudz patērē degvielu, nebūtu jāmaksā liela nodokļa summa uzreiz, bet tā izlīdzinātos pa visu gadu, nebūtu jāmaksā par laiku, kurā nebrauc (sezonas braucēji, motociklisti), turklāt tas veicinātu alternatīvu transporta veidu izmantošanu un mazinātu vides piesārņojumu. Tomēr Satiksmes ministrijas izveidotā ekspertu darba grupa ceļu veiktspējas nodrošināšanai, kuras sastāvā bija pārstāvji no Satiksmes, Finanšu, Zemkopības ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienības, VAS “Latvijas valsts ceļi”, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, Valsts policijas un citām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, nolēma, ka patlaban TEN iekļaušana degvielas cenā nav atbalstāma vairāku iemeslu dēļ. Šie argumenti ir tieši tādi paši kā Finanšu ministrijas minētie. Vienlaikus Satiksmes ministrija nenoraida iespēju pie diskusijām par šo jautājumu atgriezties atkārtoti.
Ņemot vērā Finanšu un Satiksmes ministriju noraidošo attieksmi, visticamāk, Saeima iedzīvotāju izteikto ieceri noraidīs. Un turpinās pastāvēt sociāli netaisnīgā kārtība, ka TEN jāmaksā neatkarīgi no nobraukto kilometru skaita. Jāpiekrīt auto ekspertam Paulam Timrotam, kurš teic: “Nodokli pielikt pie benzīna būtu prātīgi un godīgi, bet jāizdomā, kā to iekasēt. Nedomāju, ka degvielas tirgotāji ļausies tādai kontrolei. Viņiem ir gana stiprs lobijs.” Kārtējo reizi rodas jautājums – kāpēc kaimiņi lietuvieši un igauņi var, bet mēs ne?
Viedokļi sociālajos tīklos:
Retarders: “Pilnīgi piekrītu tam, ka ceļu ekspluatācijas nodokļa iekasēšanas modelis ir jāmaina un par to jau nobalsoju www.manabalss.lv! Maksāju par diviem auto, lai gan ar savu liela izmēra amerikāņu automašīnu braucu tikai brīvdienās. Uzskatu, tas nav godīgi, ja man par abiem auto kopā gadā jāmaksā nodoklis ap 400 eiro (390 par vienu, 90 – par otru), ja ar otru auto nobraucu tikai 500 kilometrus gadā.”
Aivars: “Kāpēc pensionāriem un taupīgiem auto lietotājiem, kuri mašīnu izmanto tikai reizi nedēļā, jāmaksā tāds pats nodoklis kā tiem, kuri brauc katru dienu? Sanāk, ka trūcīgie sponsorē pārtikušos. Degvielas cena jau nemaz tik daudz nebūtu jāpaaugstina, taču tā būtu taisnīgi.”
Edg: “Transportlīdzekļa nodokļa iekasēšanas sistēma ir jāmaina, tā būtu godīgāk. Un iegūtā nauda jāliek nevis kopējā katlā, bet jānovirza ceļu remontam.”
Zebs: “Ja ceļu ekspluatācijas nodokļa summu pārcels uz degvielas cenu, tad klāt nāks apmēram 8 līdz 10 centi uz litru. Bet kurš ar tik dārgu degvielu brauks? Zāles trimmeris vispār pa ceļu nebrauc, bet arī par to būs jāmaksā degvielas cenā iekļautais nodoklis. Domāju, ieviešot jaunu ceļu nodokļa maksāšanas kārtību, biežāks būs “pārrobežu biznesa tūrisms” – daudzi ar tukšu bāku brauks ārā no Latvijas, bet atgriezīsies ar pilnu. Es esmu gatavs maksāt tāpat kā līdz šim, bet lai valdība nodrošina, ka tā nauda patiesi nonāk līdz ceļiem.”
DZ_I: “Gadā nobraucu pietiekami daudz kilometru, līdz ar to 82 eiro nodoklis man ir izdevīgāks par nodokļa iekļaušanu degvielas cenā. Vai kāds ir parēķinājis, vai maz atmaksāsies, ja gadā nobrauc 20 tūkstošus kilometru? Lai gan piekrītu – godīgāk būtu nodokli iekļaut degvielas cenā. Bet šajā sakarā pastāv arī daudzi “bet”. Vai traktoriem arī jāmaksā šis nodoklis? Tiesa, traktors no viena lauka līdz otram brauc pa ceļu, bet 99% degvielas tomēr patērē tīrumā. Tas pats attiecas uz mežizstrādes un karjeru tehniku, trimmeriem, motorzāģiem utt.”
JurisK.: “Ceļu ekspluatācijas nodokļa iekasēšanas modeļa maiņu vērtēju negatīvi. Pieaugtu aktīvu cilvēku un uzņēmēju izdevumi, līdz ar to celtos preču un pakalpojumu cenas.”
Uzziņai:
Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi pārsniedz 500 miljonus eiro (2017. un 2018. gadā plānoti pat 600 miljonus eiro), taču realitātē finansējums pašvaldību un valsts ceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai no valsts budžeta ik gadu tiek piešķirts tikai aptuveni 208 miljonu eiro apmērā. Tādējādi varētu pieņemt, ka teorētiski daļa no ceļu lietotāju samaksātajiem nodokļiem (tostarp TEN) tiek novirzīti Ceļu fondam, savukārt pārējie – valsts budžeta izdevumiem citās nozarēs (jāņem vērā, ka Ceļu fonds nav speciālais budžets, līdz ar to tajā esošie līdzekļi nav “iezīmēti”, tādējādi nav iespējams pateikt, kuri valsts budžeta ieņēmumi tiek novirzīti konkrētām valsts budžeta programmām). Lai palielinātu Ceļu fondam piešķirtos finanšu līdzekļus, Ministru kabinets 2016. gada 20. decembra sēdē deva uzdevumu izstrādāt grozījumus likumā “Par autoceļiem”, novirzot Ceļu fondam akcīzes nodokļa par naftas produktiem pārpildi un palielinot Ceļu fonda finansējumu par vismaz 5%, ja nominālā iekšzemes kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaugs ne mazāk kā par 5%.
/Satiksmes ministrijas informācija/
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2017. gadam” plānotie ieņēmumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (turpmāk – TEN) ir 96,288 miljoni eiro, kas veido apmēram 1,13% no kopējiem 2017. gada valsts budžeta plānotajiem ieņēmumiem. Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2017. gadam” un likumam “Par valsts budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam” Satiksmes ministrijas budžeta programmā “Valsts autoceļu fonds” ir paredzēts finansējums nepilnu 207 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā, gandrīz 48 miljoni eiro apakšprogrammai “Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām)” pagastu un pilsētu pārziņā esošo autoceļu un ielu uzturēšanai un rekonstrukcijai; 159 miljoni eiro apakšprogrammai “Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana” valsts autoceļu tīkla efektīvai uzturēšanai un attīstībai. /Finanšu ministrijas informācija/
