Kurš skaistākais ceļš, kurš piemērotākais auto? 6
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja meklē autobūves gardākās aktualitātes, nekas nevar būt labāks par šādiem saietiem. Katru no 15 pašlaik konkursam pieteiktajiem jaunumiem, protams, var apskatīt un aptaustīt dīleru salonos. Bet kaut cik nopietni pabraukt ārpus pilsētas iespēju nebūs. Līdz ar to salīdzināšana būs laikietilpīga. Pat trīs alternatīvas pa dienu nepamēģināsi…
Te – visi 15 vienkopus. Brauciena trase – Kurzemes mazākpazīstamu ceļu izlase. Tukums–Biksti caur Jaunpili. Saldus–Kuldīga. Kuldīga–Aizpute. Un mājupceļā absolūtā pērle – P121 uz Tukumu caur Kabili un Vāni. Kaifs. Pat “Audi RS” vai “Maserati” 400 zirgspēkus nevajag. Pilnīgi pietiek ar kompaktu “Kia Niro”, kura klasiskajiem benzīna zirdziņiem vajadzīgajos brīžos savu spēku piemet palēninājumos iekrātie kilovati (hibrīds!).
Kurš labākais? Katram savs. Manu viedokli dzirdēsiet krietni vēlāk. Pašlaik nedrīkstu žūrijas biedrus iespaidot un regulēt. Bet vienu izlēcienu no šī likuma rāmjiem tomēr atļaušos.
Ir mums tāda papildnominācija – “Gada inovācija”. Unikāls, agrāk nebijis tehnisks (parasti jau elektroniski digitāls) komforta vai drošības sistēmu papildinājums. Tad, lūk – es šogad balsošu par “Kia” atpakaļskata spoguļkamerām. Ne jau tām pakaļējām, kuras nu jau ir gandrīz visiem, bet sānu spoguļos iebūvētām kamerām. Kā tās darbojas? Gribu apdzīt vai nogriezties pa kreisi, ieslēdzu pagrieziena rādītāju un… Klasiski man būtu jānovērš arī skats pa kreisi, nedaudz jāpagriež galva, lai iespējamos traucēkļus ieraudzītu. Te – instrumentu panelī iemirdzas prāvs apaļš ekrāns, kurā redzamība pat daudz labāka nekā vecajā, iespējams, mazliet netīrajā spogulī. Super! Labajā pagriezienā vinnests vēl lielāks, jo skatu novirzīt te nāktos vēl vairāk. Par šo es balsošu.
Tātad – skaists bija brauciens. Darvas pilieni? Arī bija. Elektriski diemžēl. Te divu žūrijas vecbiedru viedokļi.
Elektroauto koncepts – nenobriedis
Šajā pasākumā līdzīgā apjomā piedalījās vecās iekšdedzes un jaunās elektriskās pasaules produkti. Lielais karstums un ātrais maiņu ritms, kā teic žūrijas pārstāvis Jānis Mežulis, radījis vairākas interesantas atziņas.
“Braucot mierīgā plūsmā, pieklusinot audio sistēmu, ieklausoties auto skaņās, nevarēju noteikt, vai braucu ar elektro vai iekšdedzes auto. Nav sajūtamas atšķirības,” vērtē Mežulis. “Pat stāvot uz vietas, nejūtas skaņu atšķirības. Pārstāvētajiem iekšdedzes pretendentiem akustiskais pakojums un dzinēja līdzsvarojums ir tā noslīpēts, ka rūciens nav saklausāms. Atšķirības sajūtamas, tikai strauji paātrinoties un dzenot auto ar visu spēku uz priekšu.”
Tomēr, viņaprāt, elektriskais auto koncepts nav vēl pietiekami nobriedis, lai to varētu izmantot bez rūpīgas maršruta plānošanas, nepieļaujot spontānas lēmumu maiņas. “Piemēram, ja izvēlētā viesnīca nepatīk, nāksies ar to samierināties, jo tavs elektroauto nebūs vēl uzlādējies un tava pēkšņā plānu maiņas iegriba būs jāatliek,” tā Mežulis.
“Praktiski visi testā pārstāvētie elektroauto dienas otrajā pusē izrādīja savu īpašo vajadzību pazīmes, kā rezultātā visai grupai vajadzēja mainīt maršrutu plānus, kaut ko gaidīt un izmisīgi shēmot, vai tiks laikā līdz mājām. Tāpēc dažiem auto pasākums beidzās tumsā.”
Pēc Mežuļa domām, kamēr nebūs elektro koncepta tehnoloģijas, kas ļaus noripot bez štepselēm 500–1000 km, šie spēkrati būs derīgi kā otrie auto tuvajam piepilsētas iedzīvotājam, kuram ienākumi ir stipri virs vidējā: “Un vēl – naivas ir domas, ka elektriskais koncepts varētu kaut kā ietaupīt uz degvielas izmaksu rēķina. Elektrības birža smalki noliek visu pa vietām. Neglābs pat paliels privātais saules bateriju parks ar rezerves akumulatoriem, jo tā izmaksas ir vēl vesela jauna iekšdedzes auto apmērā.
Lūk, tādas bēdīgas pārdomas. Sajūta, ka negatavais elektriskā auto koncepts tiek uzspiests un tiek lobēts nezināmās interesēs. Varbūt tā ir vienkārši ierēdņu un populāro mārketinga zinātnieku aprēķinu kļūda.”
Par elektroauto izmantošanas infrastruktūru savs vārds ir sakāms arī žūrijas pārstāvim Jurim Zvirbulim: “Steidzami no likumdošanas puses jārisina uzlādes sakārtošana. Nu nedrīkst būt kā Kuldīgā, kur viens tūrists no Lietuvas pieštepselējies un aizgājis Rumbu skatīties. Jāsoda bargi!!! Un vēl – kas tie par “e-mobi” lādētājiem ar it kā divām štepselēm, ja reāli lietojama viena?”
Komforts un digitalizācija
Runājot par automašīnām, Zvirbulis norāda, ka ir pozitīvi pārsteigts par mazajiem un kompaktajiem, arī demokrātisku marku auto, kas komforta un digitālās drošības aprīkojuma ziņā ir sasnieguši augstu “premium” līmeni.
Viņš ir gatavs izcelt arī konkrētus modeļus. “Piemēram, “VW ID5″ atbilst visaugstākajām prasībām un dod visu firmas solīto,” vērtē Zvirbulis. “Arī “Audi RS3″, protams. Varens spridzeklis. Tikai – ar šādu odziņu uz putukrējuma Latvijas apstākļos nez vai paēdis būsi… Citi? Kopējais līmenis ļoti augsts. Ražotāju panākumus noteiks tas, cik labi viņi trāpījuši pirktspējīgas mērķauditorijas vēlmēs. Un – pandēmijas un kara gadu specifika – cik ātri spēs pārvarēt sagādes, piegādes, loģistikas un citas ražošanu bremzējošas problēmas. Ja uz kāroto pircējam būs jāgaida pārāk ilgi, ļoti ticams, ka tas mainīs savu izvēli un ies pie ātrākā piegādātāja.”
Tādi žūrijas biedru spriedumi. Varbūt pārāk iesirmi? Tādēļ eksperiments – pirmo reizi žūrijas darbā stažieru lomās piedalās mazdēli. Nākotnes auto pircēji – tā pēc gadiem 10–15.
Vērtē nākotnes pircēji
Kristofers A. atklāj, ka ir iekšdedzes dzinēju piekritējs: “Visvairāk man tomēr patika tie auto, kas nav elektrības darbināti. Man patīk dzirdēt motorā skaņu. Un nav visu laiku jauztraucas par uzlādēšanu. Bet izskata ziņā elektromašīnas bija tikpat pievilcīgas kā tās, kas darbinātas ar benzīnu vai dīzeli. Ja man būtu jāizvēlas viens no šiem visiem un nebūtu jāuztraucas par naudas līdzekļiem, es ņemtu “Audi RS3” vai “Alfa Romeo”, bet, ja nāktos taupīt, tad izvēlētos “Kia Niro” vai “Citroen C5 X”.”
Dāvis A. jutās dažādības savaldzināts: “Man vislabāk patika tas, ka varēja iztestēt tik daudz jaunu auto vienā dienā. Un mani mīļākie bija – “Citroen C5x”, “Audi RS3”, “Alfa Romeo”, “Kia Niro” un “Maserati Grecale”. Un “fīča” – “Maserati” displejs, kurā beidzot sapratu, ko nozīmē rekuperācija.”
Un nobeigumā vienīgā prognoze par iespējamo konkursa uzvarētāju, kuru šobrīd esmu saņēmis. Guntars Pulss: “Manas lielākās intereses TOP 3 šajā pasākumā bija: “Alfa Romeo Tonale”, “Maserati Grecale” un elektroauto “KIA EV6”. Katram no tiem ir savs šarms un ir daudz detaļu, kas piesaista uzmanību. Vēl atsevišķi var pieminēt “Audi RS3 Limousine”, kurš konkrētajā spilgti zaļajā krāsā sev pievērš skatus, pat vienkārši stāvot ielas malā.
Taču, ja nolaižamies uz zemes, manuprāt, viens no reāliem pretendentiem uz galveno titulu jau ir iezīmējies, un tā ir “Škoda Fabia”. Braukšanas sajūtās ļoti pareizs auto, bez liekām izvirtībām dizainā un tehniskos risinājumos. Turklāt ikdienas lietošanai pilnīgi pietiekamā izmērā, kurš, starp citu, varētu atbilst trešā golfa ietilpībai.”
