Kurš siltināšanas materiāls labāks? 0
Veikalos plašā izvēlē pārdod dažādus ēku siltināšanas materiālus. Pircējs vispirms skatās, vai tie piemēroti pareizai tehnoloģijai, piemēram, principam, ka dabīgs sader ar dabīgu un mākslīgs ar mākslīgu. Tomēr šos materiālus raksturo vēl daudzi citi būtiski rādītāji, kuru summa nosaka to īsto vērtību.
Svarīgākais ir siltumpretestība jeb materiāla spēja aizturēt siltumu, ko raksturo siltumvadītspējas koeficients. Jo tas ir zemāks, jo labāka siltumpretestība, tātad arī mājokļa siltumizolācija. Interesanti, ka populārākajiem materiāliem – minerālvatei, putuplastam, kokšķiedru platei un ekovatei – šie koeficienti ir samērā līdzīgi.
Tā kā vienmēr pastāv mitruma risks, mitrumizturības rādītājs nosaka, vai un kad šādos apstākļos materiāls sāk bojāties – šķīst, pūt, drupt, deformēties, tā zaudējot siltumpretestību. Jo izturīgāks ir materiāls, jo drošāk to var lietot mitrumam pakļautās telpās, piemēram, pagrabstāvos.
Materiāla elpošanas spēja toties rāda, cik lielā mērā tas laiž cauri gaisu un palīdz izvadīt lieko mitrumu. Jo labāk elpo materiāls, jo patīkamāks un veselīgāks mikroklimats veidojas telpās.
– Perspektīvs, taču nenovērtēts siltināšanas materiāls ir kūdra, kas perfekti uzsūc un izdala mitrumu. Kūdra labāk nekā citi uzsūc arī visādas smakas, ne velti tā bija tik populāra kā pakaiši. Kūdra piedevām ir dziednieciska. Klājot to savrupmājas sienu spraugās un uz bēniņiem, telpās nodrošināts lielisks mikroklimats. Ja izmanto birstošo kūdru, bēniņos var veidot materiāla uzkrājumu, ar kuru ik pēc laika papildināt to sienas pildījuma daļu, kas nosēdusies. Starp citu, ugunsgrēka laikā kūdra nedeg, bet tikai gruzd! – šo materiālu slavē tradicionālās celtniecības eksperts Ojārs Skujiņš.
Siltinājuma slāni vienmēr apdraud ar zobiem bruņoti ienaidnieki, tāpēc svarīga ir materiāla bioloģiskā izturība. Jo tā lielāka, jo drošāk, ka mājā neapmetīsies peles vai žurkas un nesāks siltinājumā veidot alas. Tiesa, tā vairs nav liela problēma.
– Siltinājuma vaļējās puses apakšā un augšā nosedz ar speciālām līstēm, kam iekšpusē ir smalks metāla siets, kas neļauj tur iekļūt grauzējiem un kaitēkļiem, tāpat netraucē siltinājuma slāņa vēdināšanai, – iesaka SIA “Knauf Insulation” tirdzniecības pārstāvis Normunds Kalniņš.
Modīgs, taču visai abstrakts rādītājs ir materiāla ekoloģiskums – cik draudzīgs tas ir videi, cilvēka veselībai un citiem dzīviem organismiem gan lietošanas, gan utilizācijas laikā. Drīzāk ētiska prasība ir neatjaunojamo dabas resursu patēriņš – jo mazāk, jo zaļāk. Daudziem patīk apzināties, ka, izvēloties ekoloģiskus siltumizolācijas materiālus, viņi rūpējas par mājokļa omulīgumu, pašu veselību, kā arī ilgtspējīgu vides saglabāšanu un saudzīgu attieksmi pret visu dzīvo.
– No rūpnieciski ražoto siltināmo materiālu klāsta kā ekoloģiskākās var izcelt “RBB” kokšķiedru plātnes, kas pašlaik ir ļoti populāras Vācijā. Tās ražo no egļu skaidām, kā saistvielu izmantojot sveķus. Plātnēm ir spundes, kas novērš aukstuma tiltu veidošanos. Tās pielieto fasādes, jumta, grīdas un, it īpaši, iekštelpu siltināšanai. Liekot uz iekšējās sienas 50 mm biezo, nav nepieciešamas nekādas plēves, – uzsver “RB&B” projektu vadītājs Harijs Tučs.
Siltumizolācijas materiāli vienmēr pakļauti slodzei. Šai izturībai ir būtiska nozīme vietās, kur siltinātajai virsmai tiek lielāks smagums, piemēram, ēkas pamatos, peldošajās grīdās, lēzenajos jumtos.
Uzmanības vērta arī noturība pret deformācijām, proti, spēja atgūt iepriekšējo stāvokli pēc saliekšanas, izstiepšanas, saspiešanas. Jo tā lielāka, jo labāka ir materiāla siltumizolācijas spēja. Savukārt blīvums vispirms raksturo svaru: jo vieglāks un irdenāks (poraināks) ir materiāls, jo ērtāk ar to strādāt un tas labāk saglabā siltumu. Materiāla plastiskums toties parāda, cik viegli tas piemērojas siltināmās virsmas īpatnībām un aizpilda spraugas.
– Sarežģītu konstrukciju siltināšanai ieteicams lietot plastiskus materiālus, piemēram, ekovati. To ar speciālām iekārtām var iepūst dobumos un noklāt arī uz viļņainas virmas. Ekovatei ir lielisks siltumizolācijas koeficients, tajā neiemitinās grauzēji, – iesaka SIA “Vides tehnika” tirdzniecības vadītājs Intars Rozmans.
Siltināmos materiālus raksturo arī skaņas izolācijas parametri, kas parāda spēju slāpēt iekšējos un pasargāt no ārējiem trokšņiem, tāpat ugunsdrošības līmenis – reakcija uz paaugstinātu temperatūru un atklātu liesmu. Ir tādi, kas deg vai tikai gruzd, un tādi, kas spēj ierobežot uguns izplatīšanos vai pat apslāpēt liesmas. Jo ugunsdrošāks materiāls, jo labāk, tomēr šis pluss vienmēr jāsabalansē ar pārējām tehniskajām īpašībām.
Viens no svarīgākajiem kritērijiem (aiz siltumizolācijas spējas un cenas) tomēr ir kalpošanas ilgums, kas atkarīgs no materiāla īpašībām, pareizas uzstādīšanas un ekspluatācijas. Kalpošanas ilgums ir ekonomiski pamatots rādītājs, kas atklāj katra lietošanas gada pašizmaksu, jo ir taču starpība, vai materiāls kalpo 10 vai 20 gadu. Pie kalpošanas ilguma pieskaita arī nenovecošanu, kas nodrošina labo īpašību maksimāli ilgu saglabāšanos.
– Rekordists izmantošanas ilgumā varētu būt minerālvate (akmens vate un stikla vate), kas sastāv no dabīgām minerālu daļām. Tai paredzētais kalpošanas laiks pēc normatīviem ir 50 gadu, jo tā nedeg, ir ķīmiski izturīga un dabā nenoārdās, tātad teorētiski var sildīt mūžīgi. Minerālvates siltumizolācijas spējas galvenais ienaidnieks ir mitrums, tādēļ ļoti svarīgi skrupulozi ievērot pareizo uzstādīšanas tehnoloģiju, – iesaka SIA “Isover” tirdzniecības vadītājs Arnis Lizbovskis.
Pats galvenais siltumizolācijas materiāla izvēles kritērijs, gribam to atzīt vai ne, tomēr ir izmaksas. Ir jāņem vērā arī palīgmateriālu cena, transportēšanas un uzstādīšanas izmaksas. Šādā aspektā populārākais (viens no lētākajiem!) ir putuplasts, viegls un ērti apstrādājams, turklāt vairākas reizes lētāks nekā minerālvate, vienīgi jāsargā no kaitēkļiem.
UZZIŅA Būtiskākie siltumizolācijas materiālu izvēles kritēriji ir siltumpretestība, slodzes izturība, noturība pret deformācijām, mitrumizturība, blīvums, elastīgums, plastiskums, skaņas izolācijas spēja, ugunsdrošība, gaisa apmaiņa, ekoloģiskums, bioloģiskā izturība, kalpošanas ilgums un izmaksas.
|
