Kurš risinājums labāks? Efektīvi braukšanas stili taupīgajiem 0
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Taupīt kļuvis nepieciešami. Jo naudas nav tik daudz, cik gribētos. Jo cenas aug. Piedevām – taupīt ir patriotiski. Taupība liecina par augstu un tīru morāli. Tās ir sen zināmas patiesības, kuras tikušas pabīdītas malā steidzīgas un samērā vienkāršas dzīves gados, bet nu – gribi vai negribi – nonākušas rīcības plānošanas centrā.
Uzskatot auto tehniskos parametrus par nemainīgiem (vai grūti izmaināmiem bez krietniem kapitāla ieguldījumiem), neko citu nevaram mainīt kā savus braukšanas paradumus. Dažādi pētījumi apliecina, ka taupīga braukšanas tehnika un stratēģija var dot 10 un vairāk procentu degvielas ietaupījuma. Pieņemot, ka auto gada nobraukums ir 25 tūkstoši kilometru un vidējais patēriņš tikai 7 litri uz 100 km, desmit procenti būtu gluži nopietni 200 eiro.
Izplatītākās rekomendācijas stila jomā ir divējas. Vispirms par Eiropā populārāko un Latvijā ar “Statoil” (tagad “Circle K”) un Drošas braukšanas skolas (DBS) kopīgiem spēkiem savulaik diezgan cītīgi skaidroto “ekostilu”.
Klusi un lēni
Pārvietoties ar iespējami augstāko pārnesumu (atgādinājums – par augstāko tiek saukts piektais, nevis pirmais)! Nepieļaut tahometra rādījumu lielāku par 2500 apgriezieniem benzīna un 2000 dīzeļa motoriem! Censties iztikt bez intensīvas bremzēšanas! Un tamlīdzīgi.
Ekonomiju tā, protams, var panākt. Taču šāda kustība daudziem šķiet nogurdinoši vienmuļa. Tā neizbēgami būs lēna, pielāgota lēnākajiem plūsmas dalībniekiem, jo enerģisku, īsu (tātad drošu) apdzīšanas manevru “ekostils” nepieļauj. Šādi braucot, autovadītājs būs lēns arī kāpumā. Viņš nekad neizmantos vairāk kā trešdaļu no motora jaudas, par kuru pats maksājis, auto iegādājoties. 2000 apgriezieni pat 200 zirgspēku motoram dod tikai 50–70 zirgus, kas pusotras tonnas smagam mūsdienu auto ir mazāka īpatnējā jauda, nekā bija nu jau antīkiem žiguļiem un pat zaporožeciem… Kaut kā šī recepte nešķiet mūsdienīga.
Dedzini un ripo
Angliski – “burn and glide” vai “pulse and glide”: ja pameklē šādus atslēgas vārdus internetā, var atrast cilvēku grupas, kas eksperimentē ar citādu stilu. Viņi par efektīvāko atzīst īslaicīgu motora jaudas izmantošanu 80–90 procentu līmenī, kam seko ātri iegūtās kinētiskās enerģijas izmantošana, ripojot tukšgaitā. Tieši šādi ir sasniegti pasaules rekordi degvielas ekonomijā. Tiesa, tad auto bijuši speciāli sagatavoti, ripojot dzinēji izslēgti (mēģināt tiekties uz rekordiem, pašiem ir bīstami). Tomēr, nekrītot galējībās un necerot nobraukt 100 km ar diviem litriem, pulsācijas taktika gluži labi ir lietojama arī ikdienā. Lielāko efektu šī tehnika dod jaunajā hibrīdauto kategorijā.
Kur to lietot? Tukšā ielā ar nemainīgu reljefu? Veicu eksperimentu (kompakts auto ar 1,0 l benzīna dzinēju) Kleistu ielā, kur ātruma limits 70 km/h. No 60 ieskrienos līdz 80 (sīks grēciņš, sods nedraud). Tas prasa 2–3,5 sekundes atkarībā no pārnesuma. Tad ripoju tukšgaitā, līdz (17 sekundēs) atgriežos pie sākotnējiem 60 km/h. Cikla garums 400 metri. Skaitļoju bilanci. Sanāk nedaudz virs četriem litriem uz 100 km. Ripojot “ekostilā” ar piekto pārnesumu, ar nemainīgiem 70 km/h un dzinēja 2000 apgriezieniem būtu nedaudz zem pieciem litriem. Ieguvums tātad niecīgs. Darbības, piedodiet, visai marasmātiskas. Un šādos apstākļos ne tās pats lietošu, ne citiem ieteikšu.
Kurš risinājums labāks?
“Pulsācija” būs efektīva, ja savietota ar nepieciešamu apdzīšanu, apsteigšanu. Ja vēl izdodas izvēlēties tai piemērotas ceļa garenprofila vietas, var tukšgaitā noripot nevis 400 metrus, bet kilometru. Nav garlaicīgi. Taču lielāko un patiešām būtisku efektu šis stils dod vien tad, ja ātrākajos brauciena posmos tiek pārsniegts gan atļautais, gan plūsmas vispārpieņemtais ātrums. Un šāda rīcība tādēļ ir nelikumīga. Lojālos limitus ievērojot, ietaupījums nez vai būs lielāks, kā pārvietojoties “ekostilā”.
Secinājums – neviens no abiem aprakstītajiem stiliem nav nekāds brīnumlīdzeklis. Abi prasa krietnu apguves laiku. Abi mēdz traucēt apkārtējiem, ja to izmantotājs nepārskata situāciju pietiekami plaši un nav pret apkārtējiem pietiekami tolerants.
Taupīgas braukšanas entuziasti idejas smelties var arī Valērija Bendika grāmatā, kuru bez maksas var izlasīt internetā: “https://dokumen.tips/reader/f/degvielas-ekonomganas-maksla”. Aiz pirmajā mirklī mazliet atbaidošas didaktikas 48 lappusēs slēpjas varens divu dzīves (un pārvietošanās) koncepciju cīniņš, kurā filozofijas un ētikas ir vairāk nekā tehnikas.
Ļoti iespējams, ka daļu no ieteikumiem kāds spēs realizēt dzīvē un kaut ko arī ietaupīt.
