Radinieku strīds par mantojumu: kuram pienākas dzīvoklis? 0
Esmu deklarēta pie mirušā tēvabrāļa otrās sievas Rīgas dzīvoklī. Viņa testamentā dzīvokli norakstīja man. Testaments sastādīts mājas kārtībā ar divām lieciniecēm, bez notāra. Bērnu šai sievietei nav. Manam tēvabrālim no pirmās laulības bija dēls, kurš arī miris, un ir divi viņa mazbērni. Vai šie mazbērni var pretendēt uz dzīvokli un apstrīdēt testamentu? INDRA KRŪMA
Jūsu gadījumā tēvabrāļa mazbērni uz dzīvokli pretendēt nevarēs, jo viņi nav radinieki tēvabrāļa sievai (vienīgi, ja tēvabrāļa sieva būtu adoptējusi viņa dēlu no pirmās laulības, mantotu adoptētais un viņa lejupējie radinieki).
Jāatceras, ka katru testamentu, kas neatbilst kādam likuma noteikumam, var apstrīdēt tikai ieinteresētās personas (tie, kas iecelti par mantiniekiem kādā citā pēdējās gribas rīkojumā vai kas testatora miršanas brīdī bijuši viņa tuvākie likumiskie mantinieki). Atgādinām, ka likums paredz četras likumisko mantinieku šķiras:
• pirmajā šķirā manto bez pakāpju tuvuma izšķirības visi tie mantojuma atstājēja lejupējie (bērni, mazbērni utt.), starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesības mantot;
• otrajā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie (vecāki, vecvecāki utt.), kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;
• trešajā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;
• ceturtajā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sānu radinieki (māsīcas, brālēni utt.), neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.
Savukārt neatņemamās daļas tiesīgajiem (laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie) ir tikai prasījuma tiesības uz neatņemamās daļas izdošanu naudā. Šajā gadījumā neatņemamās daļas tiesīgie var būt tikai tēvabrāļa otrās sievas vecāki, ja viņi ir dzīvi.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA