Latvijas zemnieki rēķinās ar skarbo realitāti – ziemāju sējai vajadzīgo minerālmēslu nebūs 34
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Visus iepriekšējos gadus lauksaimniecības nozarei nepieciešamo minerālmēslu lauvas tiesu Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības (ES) valstis, importēja no Krievijas un Baltkrievijas.
Pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā un sankciju stāšanās spēkā minerālmēsli vairs nav pieejami un atkarība no kaimiņvalstu lētā importa smagi atspēlējas visiem.
ES ražotāji teorētiski spētu saražot līdzīgu minerālmēslu daudzumu, bet klupšanas akmens ir nepieciešamo izejvielu pieejamība, savukārt pārorientēties uz citiem piegādātājiem ir garš un sarežģīts process pašas ES noteikto normatīvu dēļ.
Tikmēr trešajās valstīs, kas nav saistītas ar sankcijām, minerālmēsli pieejami “par sviestmaizi” un kuģi no krievu ostām brīvi dodas uz Brazīliju ar kālija hlorīdu, lai apstrādātu sojas un kukurūzas laukus, norāda Ģirts Cēlājs, kura vadītais uzņēmums AS “Fertilizer Group” nodarbojas ar minerālmēslu ražošanu.
Viņš uzskata, ka laikā, kad citas pasaules valstis turpina iepirkt minerālmēslojumu no Krievijas un Baltkrievijas, nepastāv akūta nepieciešamība turēties pie sankcijām, “jo tādā veidā kaitējam tikai sev un saviem lauksaimniekiem”.
“Latvijas graudu audzētājiem ir jāsaglabā konkurētspēja globālajā tirgū, kur visu nosaka cena un kvalitāte. Attieksmi pret notiekošo Ukrainā, kā arī savu atbalstu varam sniegt, nekaitējot savām interesēm.
Gāzes cenu iespaidā daudzas pasaules ražotnes būtiski samazināja vai pat apturēja slāpekļa minerālmēslu ražošanu, un tā krājumi pasaules noliktavās pamazām beidzas. Tāpēc problēma ir jārisina tagad, lai 2023. gadā mēs nesaskartos ar krīzi,” saka Cēlājs.
Viņaprāt, iespējams, šajā situācijā Eiropas Savienībai jāņem piemērs no ASV, kura faktiski atcēla sankcijas Krievijas minerālmēsliem, iekļaujot tos vitāli svarīgo produktu sarakstā kopā ar lauksaimniecības produktiem un medikamentiem.
Viņš norāda uz pozitīvu faktoru – minerālmēslu cenu kritumu, ko diktē Krievijā strādājošo ražotāju atrastās normatīvā regulējuma “spraugas”, kas ļauj pārdot savus saražotos produktus, apejot pret Krieviju ieviestās sankcijas un no tām izrietošos aspektus.
Līdzīgi kā tas notiek Irānas gadījumā, proti, neraugoties uz ASV noteiktajām ilgstošajām sankcijām pret valsti, minerālmēslu ražotāju eksports turpinās, bet cenas Irānas produktiem pēdējos 20 gados ir bijušas krietni zemā līmenī.
“Latvijai aptuveni nepieciešami 150 000–200 000 tonnu minerālmēslu gadā, kas ir aptuveni 10 vidējas kuģu kravas. Laikus plānojot, to bez lieka stresa var izdarīt, turklāt šobrīd cenas globālajā tirgū Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsliem ir par 30–45% zemākas nekā citiem un transporta ceļi līdz Latvijai ir vistuvākie. Finansiāli mēs no šīm sankcijām ciešam visvairāk, protams, par to maksājam ar drošības jautājumu. Un tomēr, ja ASV atļāva Krievijas un Baltkrievijas minerālmēslu importu, tad mums būtu jābūt pirmajiem, kas seko šim piemēram,” uzskata Ģ. Cēlājs.
Viņš arī atzīst, ka Zemkopības ministrija (ZM) jau pavasarī aktīvi iesaistījusies minerālmēslu problēmas risināšanā, tomēr pienācīgos apjomus importēt un veicināt no trešajām valstīm – Jordānas, Kanādas, Marokas un Saūda Arābijas – traucēja vai ierobežo ES noteiktās normas.
“Tās “sasien rokas” un neļauj ministrijai reaģēt ātri. Mums bija vairākas tikšanās, tai skaitā ar lielākajiem kooperatīviem, kā šo problēmu risināt, bet ziemāju sējas sezona ir pārāk tuvu, lai paspētu iekļauties piegāžu termiņos.”
Kas attiecas uz Krievijas un Baltkrievijas piegāžu risinājumiem, G. Cēlājs norāda, ka arī ES esot vairākas valstis, kas pieļauj importu, jo visi minerālmēsli sankcijās nebija iekļauti.
“Tātad, importējot vienā ES valstī, automātiski to var darīt arī citas, kā jau ES iekšzemē importētu preci. Tomēr uz Latviju ceļš importam, piemēram, no Bulgārijas vai Rumānijas, ir tāls, un cenas pie mums saglabājās augstas. Pēc šodienas notikumiem un viedokļu maiņas daudzās ES valstīs un ASV izkristalizējusies recepte, kā palīdzēt saviem lauksaimniekiem. Tā ir iespēja ieviest kvotu nepieciešamajam importam no Baltkrievijas vai Krievijas, lai apgādātu savus lauksaimniekus, saglabājot krietni zemākas cenas un ātrus piegādes termiņus.
Piemēram, ja piegādes no Baltkrievijas aizņem trīs, no Krievijas – septiņas dienas, no Uzbekistānas vai Marokas tās būs 25–45 dienas. Lai mēs paši saražotu Latvijas lauksaimniekiem nepieciešamo apjomu, izejvielas jāsarūpē 30–35 dienas iepriekš, tad vēl ražošanas laiks 15–20 dienas un ar šādu izpildes tempu rudens sezona jau ir nokavēta. Varam vienīgi gatavoties nākamajai pavasara sezonai.”
Kvotas ir, piesardzība – arī
Ko par iespējamām importa kvotām saka atbildīgā ministrija? Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamentā norāda – Latvija kā ES dalībvalsts vienpersoniski nedrīkst pieņemt lēmumus par kāda produkta importa atļaušanu vai aizliegšanu.
Ārējās tirdzniecības politika un tirdzniecības nosacījumi attiecībā uz valstīm ārpus ES jeb trešajām valstīm ir ekskluzīva ES atbildība, sarunu vešanu un līgumu slēgšanu visu ES dalībvalstu vārdā veic Eiropas Komisija (EK), turklāt tam jābūt atbilstoši Pasaules tirdzniecības organizācijas tiesiskajam regulējumam.
Un tomēr kāda iespēja pastāv. Patlaban (kopš 10. jūlija līdz 2023. gada 9. jūlijam) ES teritorijā ir atvērtas divas importa apjoma kvotas Krievijas Federācijas izcelsmes minerālmēslojuma līdzekļiem.
Tas nozīmē, ka no 2022. gada 10. jūlija noteiktos sankciju aizliegumus nepiemēro importam, iegādei un transportēšanai vai saistītai tehniskai vai finansiālai palīdzībai, kas vajadzīgi, lai ES importētu 837 570 tonnas kālija hlorīda un 1 577 807 tonnas kāliju (kālija hlorīdu) saturošus kompleksos minerālmēslus.
Konkrētās kvotas regulē preču apjomu, kuru atļauts ievest ES, un pēc kvotu izsmelšanas to imports būs aizliegts. Līdz ar to, iesniedzot muitas deklarāciju, izlaist brīvā apgrozībā var preces piešķirtās kvotas daudzuma apjomā.
Atvērtais apjoms 837 570 un 1 577 807 tonnas ir daudzums, kas paredzēts visai ES un netiek atsevišķi sadalīts pa dalībvalstīm.
“Tātad būtībā viss tiek sadalīts pēc principa “kurš pirmais piesakās, tas pirmais saņem”. Tomēr, kaut arī ES šobrīd ir pieejamas importa tarifu kvotas, ir jāatceras, ka arī Krievijas puse var veikt pasākumus, kas vērsti uz tās produktu eksporta ierobežošanu.
Tirgotāji piesardzīgi izturas pret piegādēm no Krievijas, baidoties no saskarsmes ar strauji mainīgajiem noteikumiem,” norāda departamentā.
Antidempinga nodevas – saglabāt vai atcelt?
Kas attiecas uz Ģ. Cēlāja pieminēto ASV veikto krievu un baltkrievu minerālmēslu importu, cenu dempingu un attiecīgi – negodīgo konkurenci tirgū, ZM uzsver, ka nākotnē lietas varētu mainīties.
Proti, lai mazinātu mēslošanas līdzekļu trūkumu un cenu pieaugumu, šā gada jūlija beigās ASV Starptautiskā tirdzniecības komisija atcēla antidempinga un antisubsīdiju nodevas urīnvielas un amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem no Krievijas.
Savukārt EK jūlija beigās nāca klajā ar ziņojumu par antidempinga maksājumu saglabāšanu ASV, Trinidadas un Tobago un Krievijas izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem.
“EK lēmums vēl nav izplatīts, ir pieejams tikai ziņojums par situācijas izpēti. EK ir izvērtējusi tirgus izmaiņas amonija nitrāta importam un piedāvāja saglabāt antidempinga maksājumus. Latvija pauž uzskatu, ka antidempinga nodevas ir atceļamas, jo īpaši šobrīd, kad Latvijas un ES lauksaimnieki saskaras ar dramatiskiem tirgus izaicinājumiem.
Turklāt, lai dažādotu iespējamos izejvielu, kas ir nepieciešamas minerālmēslojuma ražošanai, piegādes avotus, EK plāno uz laiku atcelt muitas tarifus dažām mēslošanas līdzekļu ražošanā izmantojamām izejvielām.
Tomēr Krievija un Baltkrievija tiek izslēgtas no regulā paredzētās tarifu apturēšanas darbības jomas – attiecīgi uz Krievijas un Baltkrievijas slāpekli saturošo mēslošanas līdzekļu izejvielu importu nodokļu atlikšana nebūs jāattiecina.
Darbs EK pie abiem šiem jautājumiem turpināsies arī septembrī. Kopumā šāds EK solis ir atbalstāms – tas ir veids, kā uzlabot situāciju ES minerālmēslojuma tirgū, tomēr tas neattiecas uz minerālmēslojuma produktiem, ko tiešā veidā izmanto lauksaimnieki. Jānorāda, ka ES kopējā lauksaimnieku jumta organizācija paudusi viedokli, ka lēmums atcelt muitas nodevu tieši ietekmēs ES esošos minerālmēslu ražotājus. Cik tas būs attiecināms uz gala lietotāju – lauksaimnieku –, ir grūti prognozēt,” rezumē ministrijā.
Joprojām neziņa
Kamēr par importa kvotām, nodevām un cenām vēl daudz nezināmā, Latvijas zemnieki rēķinās ar skarbo realitāti – ziemāju sējai vajadzīgo minerālmēslu nebūs. Vienu sezonu kaut kā vēl iztiks, bet cietīs gan graudu daudzums, gan kvalitāte. Tiesa, pamatmēslojumu ziemājiem lauksaimnieki jau iegādājās pērn ziemā.
Pavasarī slāpekļa mēslojumu saimniecības jau bija iepirkušas apmēram 80% no ikgadējā apjoma. Cenas gan esot neadekvātas.
“Pērn slāpeklis amonija nitrāta mēslojuma veidā maksāja ap 200 eiro par tonnu, bet šogad saimnieki to iegādājās pat par 960 eiro tonnā – ar pieckārtēju sadārdzinājumu!
Arī fosfora un kālija minerālmēslu cena ir dubultojusies vai trīskāršojusies. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, cenas ir “kosmiskas”, tieši tāpēc daļa lauksaimnieku mēslojumu lietos mazāk vai pārskatīs iepriekšējo gadu mēslošanas stratēģijas,” atzīst biedrības “Zemnieku saeima” valsts loceklis Mārtiņš Trons.
Atsevišķas saimniecības iegādājušās tikai daļu no vajadzīgā mēslojuma, cerot, ka tas varētu palikt lētāks, bet pagaidām izskatās, ka cenu kritums nav gaidāms. “Kaut ko prognozēt attiecībā uz cenām nav iespējams – situācija ir neparedzama gan no energoresursu cenu viedokļa, gan no ģeopolitiskās situācijas.
Tādēļ esam iesaistījušies pārrunu veikšanā starp atsevišķu trešo valstu minerālmēslu ražotājiem un Latvijas tirgotājiem, tomēr pagaidām grūti prognozēt, kā šīs sarunas var beigties un vai šoruden jau būs pieejami minerālmēsli no jauniem piegādātājiem.”
