Kurš pelna no nelegālo migrantu pārvadāšanas? 61
“Oo, tur pelna ļoti daudzi!” TV24 raidījumā “Ziņu TOP” norāda Jānis Skrastiņš, 14. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs (JV), atbildot uz jautājumu, kurš pelna no nelegālo migrantu pārvadāšanas.
Šobrīd vairums nelegālo imigrantu nāk no Krievijas caur Baltkrieviju. Agrāk viņi nāca pa taisno caur Baltkrieviju, viņš pastāsta. Arī Baltkrievijas valsts robežssardze ar viņiem sadarbojas, palīdz.
“Un tajā visā shēmā iekšā ir liela peļņa,” viņš uzsver.
Viņi pārkāpj Latvijas likumus, bet, iespējams, viņi sēdēs citās valstīs, kad viņus izdos uz viņu paša pilsonības valsti, kurā likums ir maigāks. “Nav tā, ka šīs likuma izmaiņas ir vietējam patēriņam?” vaicā žurnālists Ansis Bogustovs, piebilstot, ka tie busiņu šoferi pārsvarā nav Latvijas pilsoņi.
Jebkurā gadījumā viņi ir šeit, lielākajai daļai ir Eiropas Savienības pilsonības, līdz ar to viņus pie atbildības var saukt šeit pat, skaidro J.Skrastiņš. “Un ļoti daudz ir tieši mūsu pašu bāleliņi,” viņš norāda.
Beidzamajos gados strauji pieaudzis par migrantu transportēšanu arestēto latviešu un lietuviešu skaits, turklāt neizskatās, ka tendence varētu samazināties. 29. oktobrī kanālā TV3 nonāks pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica dokumentālā filma “Meklējam šoferi”, kas skatītājiem sniegs iespēju ieskatīties nelegālā biznesa aizkulisēs, ziņo TV3 Group Latvia.
Ja pēc lielās finanšu krīzes 2009.gadā latviešu vīrieši vieglas peļņas iekārdināti piekrita kļūt par narkomūļiem, tagad parādījies jauns bīstama biznesa veids – nelegālo migrantu pārvadāšana. 2022.gada nogalē problēma saasinājās tik ļoti, ka Latvijas Ārlietu ministrija izsūtīja īpašu brīdinājumu uzmanīties no darba sludinājumiem, kas meklē šoferus it kā starptautiskiem pārvadājumiem.
“Šogad martā mums piezvanīja viena Ungārijā aizturētā latviešu vīrieša mamma, sakot, ka viņas dēlu rīt izlaiž no cietuma. Viņa pēc pāris stundām ar savu mašīnu plānoja izbraukt no Jūrmalas, lai sagaidītu dēlu. Mūsu operators devās kopā ar viņu. Caur konkrētā vīrieša un vēl vairāku latviešu stāstiem parādām, kādēļ Latvijas valstspiederīgie tik viegli piekrīt vai arī iekrīt uz šiem it kā darba piedāvājumiem,” stāsta filmas autore, Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe.
Lielākā daļa šoferu darba sludinājumus uziet sociālajos tīklos vai caur paziņām, bieži vien jau sākotnēji zinot, ka būs jāpārved nelegālie migranti. Darba piedāvājumu pieņem dēļ pievilcīgā atalgojuma (vidēji 500 eiro par cilvēku), kā arī iedrošinājuma, ka noķeršanas gadījumā nekāds nopietnais sods nebūs.
Dokumentālajā filmā redzamajam stāstam ir divas lokācijas. Viena saistīta ar tā dēvēto Balkānu ceļu, pa kuru migranti no Serbijas, šķērsojot Ungāriju, dodas uz Vāciju. Aizvadītajā gadā Ungārijas tiesībsargi arestēja ap 30 Latvijas valsts piederīgos, kuriem draud 2 līdz 8 gadu cietumsods.
Otra daļa – Latvija. Ņemot vērā, ka Baltkrievija migrantus izmanto kā daļu no hibrīdkara un stumj pāri robežai, pieprasījums pēc “šoferiem” pieaudzis arī Latvijā. Pēdējos divos gados Latvijā uzsākti 53 kriminālprocesi par nelegālo imigrantu izmitināšanu vai transportēšanu. Ja līdz šim pieķertie šoferi varēja izlīdzēties ar naudas sodu un sabiedrisko darbu, tagad stājušās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas paredz smagākus sodus nelegālo migrantu plūsmas organizētājiem.
