Ministrs zem dāmu brunčiem 23
Vairāki politiķi, kam lūdzu novērtēt Kozlovski kā IeM vadītāju, pie izslēgta diktofona smējās: “Ja vēlies rakstīt par IeM vadību, tad labāk jautā nevis par Kozlovski, bet par Ilzi Pētersoni-Godmani un pārējām viņa dāmām.” Katrā jokā ir daļa patiesības, un šajā gadījumā, iespējams, pat ļoti liela. I. Pētersone-Godmane IeM struktūrās strādā jau sešpadsmit gadus, no kuriem pēdējos sešus gadus pavadījusi valsts sekretāres amatā. Latvijas politikā arī iepriekš bijuši gadījumi, kad spēcīgs valsts sekretārs faktiski pārņem ministrijas vadību no nepieredzējuša vai vāja ministra. Ar “pārējām dāmām” domātas IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un ministra preses padomniece Daiga Holma.
No koalīcijas deputātiem par ministra patstāvību atklāti runāt piekrita tikai Jānis Dombrava (NA), un viņa teiktais nav glaimojošs: “Bieži rodas iespaids, ka Kozlovskis nav pirmā seja ministrijā, bet šo lomu grib uzņemties valsts sekretāre. Viņa ietekmē pat politisku lēmumu pieņemšanu. Diemžēl šīs ierēdnes īstenotā politika nav virzīta uz nacionālas valsts nostiprināšanu. Ar to esam saskārušies vairākkārt, piemēram, bēgļu jautājumā, kur viņa bija aktīvāka lobētāja nekā Kozlovskis. Arī termiņuzturēšanās atļauju jautājumā valsts sekretāre rīkojās visnotaļ politiski un ieinteresēti. Kozlovskis ir tāds cilvēcīgi lādzīgs, bet pakļāvīgs – tipisks izpildītājs, nevis vadītājs. Tādēļ ministrija reizēm iet pašplūsmā, bet citkārt vadības grožus pārņem valsts sekretāre vai kāds cits, kam tajā brīdī rodas vajadzība ietekmēt kādus procesus.”
Iespējams, iespaidu par Kozlovska pakļāvību rada fakts, ka iekšlietu nozares aktualitātes bieži komentē nevis pats ministrs, bet tieši valsts sekretāre. I. Pētersone-Godmane ne vien vadīja bēgļu uzņemšanas darba grupu, bet arī caur medijiem skaidroja imigrācijas aktualitātes sabiedrībai. Arī parlamentārā sekretāre E. Siliņa žurnālistiem ir daudz atvērtāka nekā ministrs, viņa aktīvi skaidrojusi cīņu pret tā sauktajiem spaisiem. Politiskā PR teorijā ir tāds triks – ministrs runā tikai labās ziņas (policija aizturējusi bīstamus noziedzniekus, robežsardze noķērusi nelegālus imigrantus, glābēji kādu izglābuši). Savukārt pienākums skaidrot ikdienas nebūšanas ar korumpētiem policistiem, nepopulārus jautājumus par bēgļiem un tamlīdzīgi tiek uzdots ierēdņiem.
Kozlovskis pats kategoriski noliedz, ka atrastos dāmu pavadā. “Mēs esam komanda, un man ir paveicies ar ļoti kompetentiem biroja darbiniekiem, taču politiskos lēmumus pieņemu es, un tie tiek izpildīti. Pētersones-Godmanes kundze uzņēmās vadīt bēgļu darba grupu un veiksmīgi ar to tika galā. Siliņas kundze “nosedz” visus jautājumus, kas skar sadarbību ar parlamentu. Ja kāds teic, ka viņas manā vietā pieņem politiskus lēmumus, tad lai nosauc konkrēti, kurā lēmumā tas tā noticis!” Viņš arī noliedz, ka izvairītos no nepatīkamu jautājumu komentēšanas, atgādinot, ka gan informēja par Zolitūdes traģēdijas sekām, gan pats devās tikties ar Mucenieku iedzīvotājiem, kurus satraukušas bēgļu politikas sekas.
