Kurš ņems varu Rīgā? JKP bremzē kopīga saraksta veidošanu vēlēšanām 2
Līdz janvāra beigām Nacionālā apvienība (NA) un “Jaunā Vienotība” (“JV”) gaidīs Jaunās konservatīvās partijas (JKP) atbildi par kopīga saraksta veidošanu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Ja Saeima pieņems likumu par Rīgas domes atlaišanu, tad vēlēšanas varētu notikt aprīļa pēdējā sestdienā.
Partijas jau sākušas konsultācijas par vienota bloka veidošanu, bet JKP pēc priekšsēdētāja Jāņa Bordāna iniciatīvas tās esot apturējusi. JKP vēl izvērtējot, vai nestartēt ar savu sarakstu. Neoficiāli kā saraksta līderi tiek minēti divi kandidāti – populārākais JKP pārstāvis valdībā, satiksmes ministrs Tālis Linkaits un Saeimas deputāts Juris Jurašs.
“Mani neviens nav uzrunājis. Mums partijā ir daudzi labi kandidāti. Man vēl daudz darāmā ministrijā,” uz “Latvijas Avīzes” jautājumu par šādu varbūtību atbildēja T. Linkaits.
J. Jurašs tāpat kā J. Bordāns un JKP frakcijas vadītāja Juta Strīķe jau bija Rīgas domnieki, bet domi atstāja, lai kandidētu 13. Saeimas vēlēšanās. No deviņiem JKP Rīgas domes deputātiem septiņi darbu pašvaldībā nomainīja ar Saeimas deputāta mandātu.
To vēlētājiem politiskie konkurenti varētu atgādināt. JKP un NA varētu nākties skaidrot arī to, kāpēc vairāki no partijām ievēlētie deputāti frakcijas pameta un pieslējās “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” (“GKR”) koalīcijai. To atbalstīja arī NA mēra amata kandidāte Baiba Broka, kura vairs nav NA. No JKP ievēlēts arī bijušais vicemērs Druvis Kleins, kurš gan amatā pabija ļoti īsu laiku.
Rīgas domes labējā opozīcijā ir četri spēki, bet “Attīstībai/Par”, kas ir vairāk liberāla, jau paziņojusi, ka startēs ar savu sarakstu, kura pirmais numurs būtu Saeimas deputāts Mārtiņš Staķis. JKP, “Vienotība” un NA uzsāka sarunas par kopīga bloka veidošanu.
Uz “LA” jautājumu, vai tiesa, ka pēc J. Bordāna ierosinājuma tās ir piebremzētas, viņš īsziņā atbildēja: “Diemžēl šajā sakarā nekādu paziņojumu sniegt nevaru.
Rīgas domes vēlēšanas vēl nav izsludinātas, un JKP vēl nav notikusi padomes sēde.” Ar to ir domāts partijas kongress, kas plānots 22. februārī, bet atbildi partneriem JKP solījusi līdz janvāra beigām. Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans uz tālruņa zvanu neatsaucās, bet tad atsūtīja īsziņu: “Par Rīgas domi nevarēšu komentēt, jo nekādi lēmumi nav pieņemti.”
Interesanti, ka viņš atbildēja uz jautājumu, kas vēl nebija uzdots. J. Jurašs “LA” atzina, ka partijā notiekot priekšdarbi, jo varot pieļaut, ka Rīgas dome tiks atlaista. Taču lēmums par to, vai startēt atsevišķi, vēl neesot pieņemts. Uz vaicāto, vai viņš varētu būt Rīgas mēra kandidāts, J. Jurašs atbildēja: “Mēs izskatām vairākus variantus – tas ir viens no tiem, bet arī par to vēl nav lemts.”
Neoficiāla informācija liecina, ka J. Jurašs un J. Strīķe, kuriem jau ir sadarbības pieredze ar “Vienotību” un NA domē, atbalsta tās turpināšanu vienotā blokā, bet citos ieskatos esot J. Bordāns.
“Vienotības” frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis, kurš varētu būt viens no apvienotā saraksta līderiem, “LA” teica, ka, viņaprāt, spēki ir jāapvieno, jo visiem ir kopīgs virsmērķis – pārņemt varu Rīgā.
“Mums nav problēmu startēt vieniem, bet jāskatās uz lielo spēli.Neformālas konsultācijas ir bijušas, bet tagad katra partija iziet savas iekšējās demokrātiskās procedūras,” sacīja V. Ķirsis.
No “Vienotības” uz domi varētu startēt arī tās bijušais Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri. Tagadējais Saeimas frakcijas priekšsēdis Ainars Latkovskis uzskata, ka visām ideoloģiski radniecīgajām partijām ir pienākums pieteikt kopīgu sarakstu, lai vēlētājiem būtu vieglāk izdarīt izvēli un motivācija piedalīties vēlēšanās.
“Es stingri iestāšos par to, ka ir jābūt kopīgam sarakstam,” piebilda A. Latkovskis.
NA viens no vadošajiem politiķiem Jānis Dombrava atgādināja, ka NA pirms katrām vēlēšanām aicināja partijas apvienot spēkus, kas, piemēram, Rēzeknē un Rēzeknes novadā, kur NA, “Vienotība” un Latgales partija startēja ar vienu sarakstu, deva rezultātus. Diemžēl Rīgā sarunas iepriekš nav bijušas tik veiksmīgas. Viņaprāt, būtu labi, ja šoreiz izdotos vienoties, bet “katram ir savas ambīcijas un tas var ievest to visu strupceļā”.
NA biedrs ir arī bijušais Rīgas mērs, Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Birks, pēc kura 2009. gadā varu pārņēma “Saskaņa”.
Birks atceras, ka toreiz pēctečiem atstājis arī lielus uzkrājumus pašvaldības budžetā.
Pēc tam Rīgā valdošie spēki izteikti orientējušies uz sociālo politiku, bet nevarot lepoties ar lieliem attīstības projektiem, palaižot garām arī iespēju uz valsts simtgadi uzdāvināt Rīgai koncertzāli. J. Birks “LA” atzina, ka sociālā politika ir vajadzīga.
Taču esot redzams, ka pilsētas attīstība nav notikusi Rietumu virzienā un Rīga vairs neesot konkurētspējīga ar citu Eiropas valstu galvaspilsētām. “Tāpēc ir jānāk jauniem spēkiem ar spēcīgiem līderiem, kas var integrēt Rīgu Eiropā,” uzskata J. Birks. Viņaprāt, arī tagadējā “domes opozīcija ir vāja un ir sevi izsmēlusi ar retiem izņēmumiem, tāpēc ir jāmeklē pilnīgi jauni līderi”. Ja partijas spējot vienoties par saraksta līderi, otro un trešo numuru, kā arī par programmu, tad tās varot iet kopā.
“Taču tas būs sarežģīti, jo parasti politiskā greizsirdība sit augstu vilni, un tad prātīgāk būtu startēt atsevišķi, kas varētu dot lielāku kopējo pienesumu,” uzskata bijušais mērs.
